Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Mans tēvs bija mantojis nekustamo īpašumu (ēkas bez zemes). Radinieki, kuri dzīvoja īpašumā, tiesas ceļā panāca īpašuma sadali, rezultātā tēvam palika 1/3 īpašuma, viņa brālim – 2/3, bet zemi bija mantojusi māsas meita. Tēva brālis, kuram piederēja 2/3 īpašuma un kurš tur reāli dzīvoja, vēlējās atpirkt tēva 1/3 daļu un nosūtīja viņam tādu piedāvājumu, uz ko tēvs neatbildēja. Pēc tam tēva brālis iesniedza prasību tiesā, un tiesas paskaidrojumā tēvs piekrita pārdot savu 1/3 domājamo daļu brālim par prasīto summu, prasot tikai to, lai samaksā naudu uzreiz. Pirms tiesas sēdes tēvs nomira, un, cik es zinu, tiesvedība ir apturēta. Mantojuma dalīšanas procesā 1/3 īpašumā (ēkas bez zemes) palika man. Man šis īpašums nav nepieciešams, un es to labprāt pārdotu tēva brālim. Vai šajā gadījumā man būtu jāvēršas tiesā un jāturpina pret tēvu uzsāktais tiesas process (par kopīpašuma sadalīšanu, atsavinot to par labu tēva brālim)? Vai arī šis process ir izbeidzies sakarā ar tēva nāvi un ir jāuzsāk jauns process (man jāvēršas ar vēstuli pie tēva brāļa ar piedāvājumu izpirkt kopīpašuma daļu)? Vai viņš šobrīd var atteikties izpirkt šī kopīpašuma daļu, ja iepriekš bija vērsies tiesā?
Ja strīds starp pusēm nepastāv un puses var vienoties par kopīpašuma sadali, tad tiesā vērsties nav nepieciešams. Šādā gadījumā tiesvedība būtu izbeidzama. Ja mantošanas ceļā esat likumīgi ieguvusi īpašumu (1/3 domājamo daļu), tad jums ir tiesības to pārdot Civillikumā noteiktajā kārtībā, ievērojot kopīpašuma dalīšanas noteikumus. Varat vērsties pie kopīpašnieka ar uzaicinājumu iegūt atsavināmo daļu.
Saskaņā ar Civillikuma 1067. pantu īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība.
Saskaņā ar Civillikuma 1073. pantu, ja kāds nekustama īpašuma kopīpašnieks atsavina savu daļu personai, kura nav kopīpašnieks, tad pārējiem kopīpašniekiem divu mēnešu laikā, skaitot no pirkuma līguma noraksta saņemšanas, pieder pirmpirkuma tiesība (2060. p. 2. d. un 2062. p.), bet gadījumos, kad pirmpirkuma tiesību nav bijis iespējams izlietot atsavinātāja vainas dēļ, – izpirkuma tiesība (1381. pants un turpmākie panti).
Nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nerunā tam pretim; turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu.
Saskaņā ar Civillikuma 1074.1 panta otro daļu kopīpašnieka daļa atsavināma pārējiem kopīpašniekiem, atdodot šo daļu vienam vai vairākiem kopīpašniekiem ar pienākumu atlīdzināt to naudā vai pārdodot izsolē kopīpašnieku starpā (slēgtā izsolē). Ja neviens no pārējiem kopīpašniekiem neizsaka vēlmi iegūt atsavināmo daļu vai arī tiesai ir pamatotas šaubas par šādu atsavināšanas veidu piemērotību, tad tiesa noteic šo daļu pārdot atklātā izsolē.
Saskaņā ar Civillikuma 1075. pantu, ja 1074. panta pirmajā daļā norādītās dalīšanas gadījumā kopīpašnieki nevar vienoties par tās veidu, tad tiesa, raugoties pēc dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas apstākļiem:
1) piespriež katram no kopīpašniekiem reālas daļas, uzliekot, kad vajadzīgs, viena daļai zināmus servitūtus par labu otra daļai;
2) atdod visu lietu vai daļu vienam vai vairākiem kopīpašniekiem ar pienākumu atlīdzināt daļu naudā;
3) noteic lietu vai daļu pārdot;
4) izšķir jautājumu ar lozi, it īpaši tad, kad jāizšķir, kuram no kopīpašniekiem paturēt sev pašu lietu vai daļu un kurš no viņiem apmierināms ar naudu;
5) noteic sadalīt dzīvokļu īpašumos nekustamo īpašumu, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamām telpām.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
