Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Ir pašvaldības domes lēmums par zemes gabala, kura platība ir mazāka par 2 ha un kadastrālā vērtība mazāka par 5000 EUR, atzīšanu par starpgabalu. Šis zemes gabals pieguļ man piederošai zemei un ir reģistrēts zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda. Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta 4. daļas 1. punktu iesniedzu pašvaldībā starpgabala atsavināšanas iesniegumu. Pēc ilgāk nekā divu mēnešu gaidīšanas saņēmu nevis lēmumu, bet gan īsu atbildi bez pamatojuma ar likuma pantiem, ka zemes gabals netiks nodots atsavināšanai, jo ir nepieciešams pašvaldības funkciju nodrošināšanai. Kādu funkciju nodrošināšanai, nav minēts. Jāpiebilst, ka starpgabals ir lauksaimniecības zeme, kas mazāka par 2 ha, un pašvaldība šo zemes gabalu gadiem nekopj, tas aizaudzis ar krūmiem. Zemes gabalam reāli piekļūt var tikai pa manu zemes gabalu, jo vienā pusē zemes gabalam ir upe, otrā – grāvis. Cauri manam īpašumam uz šo īpašumu ir noteikts servitūta ceļš, bet to reāli nevar izmantot uzstādīto ceļa barjeru dēļ. Mans zemes gabals atrodas pie autoceļa. Vārdu sakot, starpgabalam nav īstas piekļuves. Vai pašvaldības rīkojas likumīgi? Vai atbildi – faktisko rīcību – varu pārsūdzēt? Ja varu, tad kur?
Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 1. panta 12. punktam atsavināšanas ierosinājums ir minētā likuma 4. panta ceturtajā daļā minētās personas iesniegums, kurš noformēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kuru reģistrējusi attiecīgā publiskā persona vai kurš reģistrēts publiskas personas iestādē un uz kuru pamatojoties publiska persona vai tās iestāde var uzsākt publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu. Atbilstoši minētā likuma 5. panta otrajai daļai kompetentā iestāde sešu mēnešu laikā no atsavināšanas ierosinājuma saņemšanas dienas pieņem lēmumu atļaut mantas atsavināšanu vai pamatotu atteikumu par atsavināšanas ierosinājuma noraidīšanu.
Kā atzinusi Augstākā tiesa, Atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 1. punkta gadījums (zemes īpašnieks ierosina atsavināt zemes starpgabalu, kas pieguļ viņa zemei) piekrīt publisko tiesību jomai un tādējādi kontrole pār to ir administratīvo tiesu kompetencē (sk. Augstākās tiesas 2012. gada 31. janvāra spriedumu lietā Nr. A7026111/16 (SKA-140/2012)).
Ievērojot minēto, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu jums ir tiesības attiecīgo administratīvo aktu (vēstuli) apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē (augstākai amatpersonai). Ja tādas nav, tad administratīvo aktu var apstrīdēt tajā iestādē, kura izdevusi šo aktu, vai uzreiz pārsūdzēt administratīvajā tiesā. Atbilstoši minētā likuma 79. panta pirmajai daļai administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, bet, ja rakstveidā izdotajā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, – viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Saskaņā ar minētā likuma 188. pantu pēc būtības tāds pats termiņš attiecas arī uz administratīvā akta pārsūdzēšanu (pieteikuma iesniegšanu tiesā).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
