Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents, psihiatrs Māris Taube uzsver, ka psihiatriskā ārstēšana ir brīvprātīga un balstās uz ārstēšanas plānu, kuru realizē ārstniecības iestāde konkrētajam pacientam. Šis plāns tiek izskaidrots pacientam, pamatotas izmantojamās metodes. Pacienta pienākums ir sadarboties, lietot zāles vai izmantot citas ārstēšanas metodes (psihoterapija u. c.). Pacientam ir tiesības zināt par medikamentiem, ko viņš saņem, ārsta uzdevums ir pamatot, izskaidrot un censties motivēt pacientus lietot zāles savas veselības uzlabošanai, ja tās ir nepieciešamas.

Pastāv iespēja nodrošināt pacientam psihiatrisko palīdzību arī bez paša pacienta piekrišanas. Tas realizējams tikai gadījumos, kas aprakstīti Ārstniecības likuma 68. pantā.

“Ja īstenojas likuma 68. pantā definētie nosacījumi, tad Ārstniecības likumā noteiktā kārtībā tiek iesaistīta tiesa, kas lemj par pacienta ārstēšanu bez viņa piekrišanas, kā arī nosaka ārstēšanas ilgumu. Šajā gadījumā zāļu lietošanas kontrole jau būs stingrāka,” skaidro M. Taube.

Savukārt Veselības inspekcija aicina vispirms vērsties konkrētajā ārstniecības iestādē.

“Lai ārstniecības pakalpojumi ārstniecības iestādē būtu kvalitatīvi un droši, ārstniecības iestādēm ir noteiktas obligātās prasības, starp kurām ir arī prasība ieviest un uzturēt drošu zāļu aprites sistēmu. Atbilstoši šai prasībai ārstniecības iestādes vadītājs nosaka šo kārtību un norāda amatpersonu, kura ārstniecības iestādē ir atbildīga par zāļu apriti. Zāļu aprite kā process ietver gan iegādi, gan uzglabāšanu, gan uzskaiti, tajā skaitā zāļu iznīcināšanu un arī izlietošanu,” informē Veselības inspekcijā.

Ja nerodas pārliecība, ka ārstniecības iestāde pietiekami risina problēmsituāciju, aicinām vērsties ar iesniegumu Veselības inspekcijā.