FOTO: Freepik.
Turpmāk zāļu receptes papīra formātā vairs nedrīkstēs izsniegt gadījumos, kad recepte izmantojama vairākkārtējai zāļu iegādei ārstēšanas kursa laikā. Savukārt, ja zāļu izrakstīšana elektroniski nebūs iespējama tehnisku problēmu dēļ, tad papīra recepti varēs izsniegt tikai situācijā, kad pacientam medikamenti vajadzīgi nekavējoties.
Šīs un citas izmaiņas paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 175 “Recepšu veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas, kā arī recepšu izrakstīšanas un uzglabāšanas noteikumi”, kas stājas spēkā 19. decembrī.
Grozījumu anotācijā skaidrots, ka receptes papīra formātā aptiekāriem prasa papildu apkalpošanas laiku, turklāt Veselības inspekcija regulāri konstatē normatīvo aktu pārkāpumus šo recepšu izrakstīšanā.
Lai samazinātu papīra recepšu skaitu un veicinātu pakāpenisku pāreju uz elektroniskajām receptēm, grozījumos noteikts, ka turpmāk ar papīra recepti vairs nedrīkstēs izrakstīt M saraksta zāles (zāles, kas izrakstītas grūtniecēm), savukārt tad, ja zāļu receptes izrakstīšana veselības informācijas sistēmā nebūs iespējama tehnisku iemeslu dēļ, papīra recepti drīkstēs izsniegt tikai situācijā, kad pacientam medikamenti vajadzīgi nekavējoties.
Grozījumos saglabātas līdz šim spēkā esošās normas, kas noteic, ka ar papīra recepti drīkst izrakstīt:
Anotācijā skaidrots, ka papīra receptes, kuras tiek izrakstītas ārstēšanas kursam, pēc pirmreizējās zāļu izsniegšanas ir jāuzglabā aptiekā tik ilgi, kamēr pacients visas zāles ir izņēmis. Tas aptiekām prasa papildu administratīvos resursus.
Tāpēc turpmāk gadījumos, kad ārsts paredzēs iespēju pacientam zāles iegādāties vairākkārt, izrakstīto zāļu daudzumu saņemot aptiekā pa daļām ne biežāk kā reizi mēnesī, tiks izrakstīta tikai elektroniskā recepte.
Tāpat noteikts, ka turpmāk tikai elektroniski drīkstēs izrakstīt nereģistrētas zāles jeb zāles, kas nav iekļautas Latvijas Republikā reģistrēto zāļu sarakstā. Vienlaikus uzsvērta arī ārstniecības personas atbildība par izvēlēto ārstēšanu.
Anotācijā norādīts, ka saskaņā ar profesijas standartu vecmātēm ir zināšanas un prasmes zāļu nozīmēšanā un izrakstīšanā. Tāpat arī profesiju standarts paredz tiesības vispārējās aprūpes māsām izrakstīt medikamentus un ārstniecības līdzekļus saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Vienlaikus secināts, ka šobrīd šīs ārstniecības personu tiesības netiek izmantotas.
Lai uzlabotu pacientu aprūpes kvalitāti un samazinātu gaidīšanas laiku veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai situācijā, kad ārstniecības personu pieejamība ir ierobežota, ārstniecības personu resurss ir jāizmanto mērķtiecīgāk, norādīts anotācijā.
Līdz ar to grozījumi paredz, ka turpmāk vecmātes, kas strādā kādā ārstniecības iestādē, būs tiesīgas savas kompetences ietvaros izrakstīt zāļu receptes, savukārt ārsta palīgiem un māsām (vispārējās aprūpes māsām) noteiktas tiesības, sadarbojoties ar ārstu, izrakstīt elektronisko recepti.
Kā skaidrots anotācijā, šobrīd, ja pacientam izrakstītās zāles ir aizliegts aizvietot, tad ārstam receptē jānorāda aizlieguma pamatojums. Šis pienākums prasa laiku, ko ārsts varētu veltīt pacientu ārstniecībai. Turklāt nekompensējamo recepšu zāļu aizvietošanas aizlieguma pamatojumam nav nekādas praktiskas nozīmes.
Turpmāk noteikts, ka tad, ja zāles aizliegts aizvietot, aizlieguma pamatojums vairs nebūs jānorāda reģistrētām zālēm, kuras netiek kompensētas.
Savukārt, ja recepti paredzēts izmantot kādā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā, tad ārstam pamatojums aizvietošanas aizliegumam vairs nebūs jānorāda vispār.
Sasaistot grozījumus Ministru kabienta noteikumos Nr. 175 ar grozījumiem likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī, noteikts arī narkotiskās vielas – lisdeksamfetamīna – maksimāli pieļaujamais daudzums, ko atļauts izrakstīt vienā receptē. Arī šī izmaiņa, tāpat kā izmaiņas minētajā likumā, stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.
