Lūdzu, sniedziet nelielu skaidrojumu par to, vai ārsts–rezidents, kurš patlaban ir pirmajā studiju gadā, drīkst konstatēt bioloģisko nāvi pacientam un pašrocīgi aizpildīt stacionāra karti. Cik zināms, patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību var tikai sertificēts ārsts. Taču Ministru kabineta noteikumi Nr. 215 paredz, ka bioloģisko nāvi – organisma dzīvības funkciju neatgriezenisku zudumu – stacionārā ārstniecības iestādē konstatē jebkurš stacionārās ārstniecības iestādes ārsts. Mirušā cilvēka nāves iestāšanās laiku fiksē medicīniskajos dokumentos saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ārstniecības iestāžu medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību.
Arī likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 10. panta pirmā daļa noteic, ka tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību ārsta profesijā apliecina ārsta pamatizglītību apliecinošs augstākās izglītības diploms un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā.
Tomēr Ministru kabineta noteikumu Nr. 268 “Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu” 11. punkts nosaka: “[..] pirmajā un otrajā rezidentūras gadā rezidents, kas apgūst pamatspecialitāti, var strādāt attiecīgajā specialitātē sertificēta speciālista, kura darba stāžs attiecīgajā specialitātē pēc ārstniecības personas sertifikāta iegūšanas ir ne mazāks kā pieci gadi, tiešā uzraudzībā, dokumentējot iegūto klīnisko pieredzi un saņemot attiecīgā speciālista vērtējumu par veikto darbu. Rezidenta pienākumus un tiesības ārstniecības procesā nosaka ārstniecības iestādes vadītājs, ņemot vērā viņa zināšanas un prasmes, kas iegūtas un novērtētas ārsta izglītības programmas apguves laikā, kā arī pamatojoties uz attiecīgās rezidentūras studiju programmas vadītāja un attiecīgajā specialitātē sertificēta speciālista, kura darba stāžs attiecīgajā specialitātē pēc ārstniecības personas sertifikāta iegūšanas ir ne mazāks kā pieci gadi, ieteikumu.”
Ārstniecības likuma 26. pants paredz, ka patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē (izņemot konkrētu māsas profesijas specialitāti) atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei atļauts ārstniecības personām, kuras ir sertificētas un reģistrētas ārstniecības personu reģistrā. Patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētā māsas profesijas specialitātē atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei atļauts māsām, kuras reģistrētas ārstniecības personu reģistrā un ieguvušas izglītības dokumentu par attiecīgās specialitātes apguvi.
Vai jūs varētu viest skaidrību, kas man jāņem vērā attiecībā uz to, vai rezidents drīkst konstatēt nāvi pacientam un veikt konkrētas darbības, lai par minēto pārliecinātos? Vai tomēr viņš to nevar?
Veselības inspekcija norāda: ārsts–rezidents ir ārstniecības persona atbilstoši Ārstniecības likuma 1. panta otrajam punktam. Proti, ārsts–rezidents ir persona, kam ir medicīniskā izglītība un kas nodarbojas ar ārstniecību, tādēļ ārsts–rezidents ir tiesīgs konstatēt un sniegt informāciju par cilvēka nāvi.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!