“Diemžēl šobrīd situācija Latvijā nav sakārtota, realitātē psihologi (klīniskie, veselības u. c.) piedalās ārstniecības procesā, praktiski veic ārstēšanu (psihoterapiju), taču viņu darbību, ņemot vērā, ka viņi nav ārstniecības personas, neuzrauga tādas institūcijas kā Veselības inspekcija, Latvijas Ārstu biedrības arodtiesa, pacienti nav pasargāti no kļūdām, nevar vērsties Riska fondā un saņemt kompensāciju par kļūdainu ārstniecību. Psihologu sertifikācijas process arī nav valstiski reglamentēts, kā tas ir, piemēram, ārstiem, kad sertifikācija kā valstiska funkcija ir deleģēta Latvijas Ārstu biedrībai. 

Konkrētais aprakstītais gadījums būtu vērtējams individuāli un detalizēti, bet ir saskatāmas ētikas pārkāpumu pazīmes. Ir iespējams vērsties pie organizācijas, kura izdevusi sertifikātu konkrētajam psihologam, izskaidrot notikušo un lūgt izvērtēt konkrētā psihologa iespējamos ētikas pārkāpumus,” situāciju komentē Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents psihiatrs Māris Taube.