Privatizēta dzīvokļa (privātmāja ar 3 dzīvokļiem) īpašniece X ir mirusi, pēc kā īpašumā faktiski palika dzīvot viņas laulātais Y. Abiem kopīgu bērnu šajā laulībā nebija. Y nesakārtoja mantojuma tiesības. Laulātais pēc četriem gadiem nomira. Pēc dažiem mēnešiem šajā īpašumā sāka dzīvot īpašnieces X meita no citas laulības. Persona jau pusgadu apgalvo, ka ir mantiniece, bet dokumentus kopīpašniekiem nav uzrādījusi. Vai šajā gadījumā persona varēja patvaļīgi ievākties šajā dzīvoklī, ja pieņem, ka dokumenti nav nokārtoti? Vai šī persona varēja apiet laulātā Y bērnus no citas laulības, lai gan viņš mantojuma tiesības nebija sakārtojis? Vai šādu personu likumīgi var izlikt no īpašuma un kā, ja viņa nevar uzrādīt mantojuma apliecinājumu?
Tā kā mantojuma lieta pēc X nāves nav kārtota un privatizētais dzīvoklis vēl arvien ir reģistrēts zemesgrāmatā uz X vārda (cita starpā, informācija par mantojuma lietu un īpašuma tiesības nostiprināšanu zemesgrāmatā ir pieejama, jo: 1) pastāv mantojuma lietu reģistrs, un personas var iegūt informāciju, vai mantojuma lieta pēc kādas konkrētas personas ir uzsākta, un, ja ir uzsākta, tad pie kura notāra, un 2) zemesgrāmata ir publisks reģistrs), jāsakārto mantojuma un īpašuma lietas, tāpēc:
Apkopojot pieejamo informāciju un iepriekš norādīto, var secināt, ka situācijā, kad ne X meita, ne Y bērni nav sakārtojuši savas mantojuma tiesības un dzīvoklis nevienam no viņiem nepieder, bet, ņemot vērā to, ka, pienācīgi savedot lietas kārtībā, visi viņi varētu būt dzīvokļa domājamo daļu īpašnieki, šobrīd uz šo dzīvokli vienlīdzīgas tiesības ir gan X meitai, gan Y bērniem un neviens no viņiem nav “vairāk vai mazāk tiesīgs dzīvoklī iemitināties vai kādu no tā izlikt”. Tomēr, lai X meitai un Y bērniem būtu likumīgas tiesības pieņemt lēmumu par dzīvokli un ar to rīkoties, obligāti nepieciešams apstiprināties mantojuma tiesībās un nostiprināt savu īpašuma tiesību zemesgrāmatā, jo, kamēr persona nav ieguvusi īpašuma tiesību un nostiprinājusi to zemesgrāmatā, šī persona nevar izlietot nevienu no priekšrocībām konkrētam īpašumam, šajā gadījumā strīdīgo dzīvokli. Lai gan īpašuma tiesības nostiprināšana zemesgrāmatā nekādi negarantē, ka personu starpā šā dzīvokļa dēļ arī turpmāk nepastāvēs strīds, tomēr, ja neizdodas vienoties, strīdu varēs risināt, iesniedzot prasību tiesā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!