Vecvecākiem, izvēloties veidu, kā mazmeitai kļūt par nekustamā īpašuma īpašnieci, ir jāapsver vairāki aspekti. Proti, vecvecāku bērni ir viņu likumīgie mantinieki jeb neatņemamās daļas tiesīgie, kas nozīmē, – vecāku nāves gadījumā un, atklājoties mantojumam, viņiem ir tiesības saņemt neatņemamo daļu no mantojuma.

Slēdzot dāvinājuma līgumu vai novēlot īpašumu ar testamentu, neatņemamās daļas tiesīgie, gadījumā, ja vecāki nebūs atstājuši citu mantojumu (piemēram, konkrētā privātmāja ir vienīgā vecvecāku manta), būs tiesīgi no mazmeitas izprasīt savu neatņemamo daļu, bet tikai naudas vērtībā (veikt samaksu). Izmaksājamā naudas summa, ja tāda tiks pieprasīta, būs zināma tikai tad, kad mantojums atklāsies. Vairāk par to, ko izvēlēties – dāvinājumu vai testamentu –, varat uzzināt LV portāla skaidrojumā, kas pieejams šeit.

Pastāv iespēja noslēgt mantojuma līgumu, kas ir divpusējs darījums un nav vienpusēji atsaucams (atšķirībā no testamenta), un mantiniekiem ir jārēķinās ar mantojuma atstājēja gribu, tomēr, slēdzot mantojuma līgumu, nedrīkst aizmirst par neatņemamās daļas tiesīgajiem. Vairāk par to, ko izvēlēties – mantojuma līgumu vai testamentu –, varat uzzināt LV portāla skaidrojumā, kas pieejams šeit.

Vēl mazmeita ar vecvecākiem var noslēgt uztura līgumu, kas nozīmē, ka apmaiņā pret uztura došanas pienākumu pretī tiek saņemts nekustamais īpašums. Tiesiski noslēgts uztura līgums (ja tas tiek pildīts) liedz trešajām personām, tostarp uztura ņēmēja potenciālajiem mantiniekiem, pretendēt uz mantu (piemēram, nekustamo īpašumu), kas nodota uztura devējam. Vairāk par uztura līgumu varat uzzināt LV portāla publikācijā, kas pieejama šeit.

Savukārt vecvecāku dzīves laikā tiesiski noslēgta pirkšanas un pārdošanas darījuma apstrīdēšana tiesā no mantinieku puses varētu būt ļoti apgrūtināta (īpaši, ja pirkuma līgums ir noslēgts kā notariālais akts) un lielākajā daļā gadījumu – nepamatota –, bet tas neliedz mantiniekam vērsties tiesā, ja mantinieks uzskata, ka šādai rīcībai ir pamats (piemēram, nav notikusi reāla pirkuma maksas samaksa, un faktiski ir noticis dāvinājums, vai pārdevējs nav bijis rīcībspējīgs u. tml.). Izvērtēt, vai šāda prasība ir pamatota, varēs tikai tiesa. Vairāk par pirkumu ar “simbolisku samaksu” jeb draudzības pirkuma līgumu varat uzzināt LV portāla skaidrojumā, kas pieejams šeit.