E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 28912
Lasīšanai: 6 minūtes

Par ģenerālvienošanās būvniecības nozarē spēkā esamību minimālās darba algas izmaiņu dēļ

J
jautā:
13. martā, 2023
Tims Kokorevičs

Es strādāju būvniecības nozarē. Daži man stāsta, ka nākamgad ģenerālvienošanās nebūs spēkā, jo tā neatbildīs Darba likuma 68. pantam. Vai tā var būt, ka, nepaaugstinot minimālo algu nozarē, tā tiks atcelta pa visam?

A
atbild:
04. aprīlī, 2023
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
Nataļja Preisa, Eiropas Savienības normatīvo aktu un politikas dokumentu eksperte

Darba likuma 19.panta pirmā un trešā daļa ir paredzēts, ka darba koplīgums tiek noslēgts uz noteiktu laiku vai uz noteikta darba izpildīšanas laiku. Pēc darba koplīguma izbeigšanās tā noteikumi ir spēkā līdz jauna darba koplīguma spēkā stāšanās laikam, ja puses nav vienojušās citādi.

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās 4.6.punktā ir skaidri noteikts, ka ģenerālvienošanās ir spēkā līdz 2025. gada 31. decembrim. Saskaņā ar ģenerālvienošanās 4.5.punktu neviena no pusēm nevar izbeigt ģenerālvienošanās saistību izpildi vienpusēji.

Tātad ģenerālvienošanās atbilstoši Darba likuma un pašas ģenerālvienošanās normām ir spēkā līdz 2025.gada 31.decembrim.

Vienlaikus viena no ģenerālvienošanās normām -  2.3.punkts - ir noslēgta atbilstoši Darba likuma 68.pantam. Darba likuma 68.panta trešajā daļā ir noteikts, ka ar vispārsaistošu ģenerālvienošanos (noslēgta atbilstoši Darba likuma 18. panta ceturtajai daļai), kurā paredzēta būtiska minimālās darba algas paaugstināšana nozarē - vismaz 50 % virs valsts noteiktās minimālās darba algas, piemaksas apmēru par virsstundu darbu var noteikt mazāku nekā 100 %, bet ne mazāk par 50 % no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Darba likuma 68.panta ceturtajā daļā ir paredzēts: ja valsts nosaka minimālo darba algu vai stundas likmi tādā apmērā, ka spēkā esošas ģenerālvienošanās noteiktā minimālā darba alga nozarē vairs neatbilst minētajam kritērijam, konkrētās ģenerālvienošanās ietvaros veic grozījumus tā, lai tiktu nodrošināta atbilstība kritērijam. Ja grozījumi netiek veikti, ģenerālvienošanās zaudē spēku gadu pēc neatbilstības iestāšanās dienas.

Līdz ar Darba likuma 68.panta sniegto iespēju ģenerālvienošanās 2.3.punktā ir paredzēts, ka būvniecībā nodarbinātajiem piemaksa par virsstundu darbu tiek noteikta 50 % no noteiktās algas. Darba devēji var piemērot šo normu, kamēr ģenerālvienošanās paredzētā minimālā alga - 780 eiro ir vismaz 50% lielāka par valsts noteikto minimālo algu.

Tā kā no šī gada 1.janvāra valsts noteiktā minimālā alga ir paaugstināta līdz 620 eiro, ģenerālvienošanās 2.1.punktā noteiktā minimālā alga - 780 eiro vairs neatbilst Darba likumā noteiktajam kritērijam, jo 780 eiro vairs nav 50% virs valsts noteiktās minimālās darba algas - 620 eiro.

Tas nozīmē, ka sociālajiem partneriem būvniecības nozarē vienā gadā jāveic grozījumi ģenerālvienošanās normās un jāpalielina nozares minimālā alga. Ja tas šogad netiks izdarīts, ģenerālvienošanās 2.3.punkts zaudēs spēku no 2024.gada 1.janvāra. Visas parējās ģenerālvienošanās normas paliks spēkā, piemēram, noteikumi par minimālo algu nozarē - 780 eiro, 5% piemaksu par iegūto izglītību, kā arī pārskata periodu summētā darba laika gadījumā.

Likumdevējs ar šo Darba likuma normu vēlējās veicināt sociālo partneru autonomiju, koplīgumu pārrunas un aizstāvēt nodarbināto tiesiskās intereses. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka nozares ģenerālvienošanās, lai gan primāri vērsta uz nozares nodarbināto tiesisko interešu aizsardzību un sociālo garantiju stiprināšanu, vienlaikus ir uzskatāma par vienu no efektīvākajiem instrumentiem konkrētās  nozares sakārtošanai, attīstībai, konkurences veicināšanai. Piedāvātais regulējums veicinās vispārsaistošās nozares ģenerālvienošanās noslēgšanu, palielinot nozarē nodarbinātajiem minimālo atalgojuma līmeni, kā arī stiprinot sociālās garantijas.

Turklāt būtiski, ka likumdevējs ietvēra noteikumu par ģenerālvienošanās normas spēkā zaudēšanu tieši 68.pantam, nevis pie citiem pantiem, kas nozīmē, ka likumdevējs vēlējās tiesiski regulēt tieši atļauju darba devējam maksāt mazākas virsstundas apmaiņā pret būtiski lielāku nozares minimālo algu, kā arī aizliegumu maksāt mazāk, ja nozares alga nav būtiski lielāka par valsts noteikto algu.

Ja spēku zaudētu visa ģenerālvienošanās, būvniecības nozares darbinieki zaudētu iespēju saņemt lielāku algu nekā valsts minimālā alga, kā arī sociālo garantiju - piemaksu par izglītību. Tas nozīmē, ka visas ģenerālvienošanās spēkā zaudēšana būtu pretrunā likumdevēja gribai veicināt koplīgumu pārrunas un noslēgto koplīgumu skaitu, aizsargāt nozares nodarbināto tiesiskās intereses un stiprināt sociālās garantijas.

Ņemot vērā minētos argumentus, atbilde uz jautājumu ir: ja būvniecības nozares sociālie partneri nevienosies par nozares minimālās algas pacelšanu, no 2024.gada 1.janvāra spēku zaudēs ģenerālvienošanās 2.3.punkts, kurā ir paredzēta piemaksa par virsstundu darbu - 50% no noteiktās algas. Visi pārējie ģenerālvienošanās punkti paliks spēkā vismaz līdz 2025. gada 31. decembrim. Tas nozīmē, ka būvniecības nozares darba devējiem būs jāturpina maksāt minimālā alga - 780 eiro, piemaksa par izglītību - 5%, taču piemaksa par virsstundu darbu būs jāmaksā lielāka - 100% apmērā no noteiktās algas.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 271 jautājumu. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas