Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Uz zemesgabalu ir īpašuma tiesības, un tas ir ierakstīts zemesgrāmatā. Uz tā atrodas ēkas. Ēkas ir domājamās daļās. 1/2 domājamās daļas ir manā īpašumā, bet otrai 1/2 domājamai daļai īpašnieks miris jau vairāk nekā 10 gadus (nav mantinieku un nav ierakstīts arī zemesgrāmatā). Ja uz šī zemesgabala tiek plānots būvēt vēl vienu ēku (dzīvojamo māju), vai tiks izsniegta būvatļauja? Vai nav jāveic saskaņošana ar ēkas īpašnieku, kura nav? Ja saskaņošana nav jāveic ar ēkas īpašnieku, vai nevar rasties apgrūtinājumi nākotnē, kas nav saistīti ar šīs domājamās daļas ēkām (kas šobrīd nav īpašumā)? Piemēram, ja izsolē uz bezīpašnieka domājamām daļām uzvar kāda trešā persona, vai tā nevar pretendēt uz citām priekšrocībām (māju, kas tiks būvēta, zemi u. tml.)? Paldies!
Saskaņā ar Civillikuma 927. pantu īpašums ir pilnīgas varas tiesība pār lietu, un saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 3. 1. punktu lasītājs ir tiesīgs vienpersoniski ierosināt būvniecību uz viņa īpašumā esošās zemes, ja zemesgrāmatā viņš ir reģistrēts kā vienīgais zemes īpašnieks. Lēmumu par būvatļaujas izsniegšanu un būvniecības prasībām pieņems attiecīgās pašvaldības būvvalde, kā to noteic Būvniecības likuma 14. panta trešās daļas 1. punkts.
Civillikuma 968. pants noteic, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota būve ir atzīstama par zemes daļu, līdz ar to tā būs zemes īpašniekam piederoša, un citas personas nevar uz šo būvi pretendēt.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
