jurists
Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Vēlos noskaidrot, vai darba devējs ir tiesīgs pieprasīt izmantot videokameras, pildot darba pienākumus un strādājot no mājām. Esmu nodarbināts uzņēmumā, kur ikdienā apkalpojam gan fiziskas, gan juridiskas personas Latvijā, Eiropā un pasaulē. Projekts, kurā strādāju, ir daļa no liela starptautiska uzņēmuma, kas nodrošina ātrus naudas pārvedumu pakalpojumus. Saistībā ar darba specifiku mēs esam parakstījuši vairākus dokumentus gan pirms darba attiecību uzsākšanas, gan pirms klientu apkalpošanas no mājām. Mūsu darba līgums reglamentē to, ka mums ir pieejama konfidenciāla un sensitīva informācija. Mums un uzņēmumam jāaizsargā visi dati, kā arī strādājam PCI DSS sertificētā sfērā. Konfidencialitātes līgumā ir minēts, ka parakstītājs piekrīt visiem noteikumiem, tostarp tam, ka videokameras ir jāizmanto saziņā ar savu tiešo vadītāju darba laikā. Vai kāds likums reglamentē šo jautājumu, un vai darba devējs ir tiesīgs liegt izmantot kameras, vai tomēr tas ir pretrunā ar likumiem un GDPR regulu? Paldies jau iepriekš par skaidrojumiem.
Jautājumā aprakstītā situācija ir saistīta ar darba izpildes veida noteikšanu darba tiesisko attiecību ietvaros (darba līgums). Darba devējs ir tiesīgs noteikt prasības attālinātā darba režīmam un klientu apkalpošanai, tai skaitā noteikt, ka, apkalpojot klientus, darbinieki izmanto videokameras. Kā tas izriet no jautājuma, darba devējs ir izstrādājis drošības prasības (t.sk. konfidencialitātes klauzulas), veicot darbu pie konkrētā darba devēja. Darba devēja noteiktās prasības var būt iekļautas darba kārtības noteikumos vai citos darba devēja iekšējos normatīvajos aktos.
Darba likuma 81. pants noteic, ka darbiniekam savu darba pienākumu ietvaros ir pienākums rūpēties par to, lai pēc iespējas novērstu vai mazinātu šķēršļus, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, kā arī par to, lai pēc iespējas novērstu vai mazinātu draudošus vai jau radušos zaudējumus. Izņēmums pieļaujams tikai tajā gadījumā, kad šāda rīcība darbiniekam nav pa spēkam, nav no viņa taisnīgi sagaidāma vai arī to aizliedzis darba devējs. No minētās normas secināms, ka darbiniekam ir pienākums pakļauties darba devēja noteiktajai darba organizācijas kārtībai, t.sk. attiecībā uz attālināto darbu: atļaut vai aizliegt darbā izmantot videokameras.
Videoattēla apstrāde (videokameru lietošana) iepriekš minētajā situācijā ir personas (darbinieku un darba devēja klientu) datu apstrāde, kas pakļauta Vispārīgās datu aizsardzības regulas 2016/679 prasībām.
Darba devējam, veicot personas datu apstrādi, ir jāievēro regulas 5. pantā minētie personas datu apstrādes principi: saskaņā ar tiem personas dati ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkam (mērķim) (“datu minimizēšana”).
Tādējādi darba devējs kā patstāvīgs datu apstrādes pārzinis nosaka darbiniekiem prasības darba organizācijā, izvērtējot datu apstrādes mērķi un samērīgumu starp darba devēja vajadzībām un darbinieka privātumu (tai skaitā darba laikā). Tā, piemēram, Datu valsts inspekcija ir skaidrojusi, ka nepārtraukta darbinieku novērošana (visā darba laika periodā) ir uzskatāma par pārmērīgu iejaukšanos darbinieku privātumā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
