Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Par pitbulterjeriem uzskatāmi Amerikāņu pitbulterjers, Amerikāņu Stafordšīras terjers, Stafordšīras bulterjers, Amerikāņu bulterjers, kā arī to krustojumi. Šie suņi ir pazīstami ar savu agresivitāti un biežiem uzbrukumiem cilvēkiem un citiem suņiem. Diemžēl ar dresūru un mīlestību vairāku paaudžu mērķtiecīgas selekcijas rezultāti nav ietekmējami, tāpēc pitbulterjeru turēšana daudzās valstīs ir aizliegta. Mans kaimiņš (dzīvojam blakus, ir kopīgs nožogojuma posms), protams, ir iegādājies šādu suni un nepiesietu parasti atstāj pagalmā bez pieskatīšanas. Kaimiņa pagalmu apjož veca, izgāzusies sēta, kas ir caurumos un nepilda suņa fiziskās norobežošanas funkciju. Bailīgi vest pastaigā savu suni gar kaimiņa sētu. Pitbulterjers bāž pa caurumiem ārā galvu, mēģina izkļūt laukā, pagaidām viņš to nevar. Ļoti neomulīgi arī atrasties pašam savā dārzā ar sunīti – pitbulterjers, mūs ieraugot, kļūst nervozs, dīdās pie sētas, meklēdams kādu spraugu, pa kuru ielīst manā īpašumā, tikt mums klāt. Mana sēta, kaut arī labākā stāvoklī, nav diez ko augsta. Dzīvoju blakus bumbai ar laika degli. Ministru kabineta noteikumi Nr. 428 “Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to, kā arī par prasībām bīstama suņa turēšanai”, neņemot vērā to iespaidīgo nosaukumu, neierobežo pitbulterjera tipa suņu turēšanu, nepasargā iedzīvotājus no bīstamu suņu uzbrukumiem, ir vien (publiski nepieejams) to suņu reģistrs, kuri jau kādu ir ievainojuši vai nogalinājuši.
1. Kādi preventīvi likumi un ierobežojumi Latvijā praktiski pasargā iedzīvotājus, viņu bērnus un mīluļus no pitbulterjeriem (un viņu īpašnieku neizdarības)?
2. Vai no Dzīvnieku aizsardzības likuma 5. panta un Ministru kabineta noteikumu Nr. 266 10. panta neizriet stingrākas prasības pitbulterjeru turētājiem? Vai tiešām jāgaida, līdz viņš mani vai manu suni sakož, izkrīt arbitrārajā uzvedības testā, pirms likumiski iespējams pieprasīt nožogojumu, kas funkcionē, un uzpurni publiskā vietā?
Dzīvnieka īpašnieka pienākums ir rūpēties par labvēlīgu sabiedrības attieksmi pret viņa īpašumā esošo dzīvnieku. Ja dzīvnieks traucē un apdraud cilvēkus vai citus dzīvniekus, ir jāvēršas Pārtikas un veterinārajā dienestā vai vietējā pašvaldībā.
Dzīvnieku aizsardzības likuma 5. panta otrās daļas 2. un 3. punktā noteikts, ka dzīvnieka īpašnieka pienākums ir rūpēties par labvēlīgu sabiedrības attieksmi pret viņa īpašumā esošo dzīvnieku un nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus.
Savukārt Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumu Nr. 266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” 10.1. apakšpunktā noteikts, ka pilsētās un ciemos, ja suns atrodas ārpus telpām tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošajā teritorijā, suņa īpašnieks vai turētājs nodrošina pilnīgu attiecīgās teritorijas norobežošanu no publiskai lietošanai paredzētās teritorijas, novēršot iespēju sunim no tās izkļūt.
Noteikumu Nr. 266 14. punktā noteikts, ka ārpus pilsētām un ciemiem viensētās suni var turēt ārpus telpām nepiesietu, ja tiek nodrošināts, ka tas neapdraud cilvēkus un dzīvniekus. Ja suns veic sargāšanas uzdevumu, tā uzturēšanās teritoriju norāda ar zīmi “Suns!”.
Latvijā, neatkarīgi no turētās suņu šķirnes vai krustojuma, dzīvnieka īpašniekam ir pienākums pildīt normatīvo aktu prasības, un dzīvnieks nedrīkst apdraudēt cilvēkus vai citus dzīvniekus.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uzrauga un kontrolē mājas (istabas) dzīvnieku labturību tikai valsts veterinārās uzraudzības objektos un gadījumos, kad ir aizdomas vai sūdzības par normatīvo aktu pārkāpumiem. Savukārt tiesības kontrolēt noteikumos Nr. 266 noteikto mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību ievērošanu, ja ir aizdomas vai sūdzības par minēto prasību pārkāpumiem, ir pašvaldībām.
Vienlaikus skaidrojam, ka Dzīvnieku aizsardzības likuma 5.1 panta pirmajā daļā noteikts, ka suni par bīstamu atzīst PVD izveidota suņa uzvedības izvērtēšanas komisija.
Ministru kabineta 2012. gada 19. jūnija noteikumi Nr. 428 “Kārtība, kādā suni atzīst par bīstamu, un prasības bīstama suņa turēšanai” nosaka kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu, kā arī kritērijus, kādos suni var atzīt par bīstamu. Minēto noteikumu 5. punkta 3. apakšpunktā noteikts, ka suns var tikt atzīts par bīstamu, ja tas ir agresīvs un rada draudus cilvēkam vai citam dzīvniekam (mugurkaulniekam).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
