No Civillikuma 1934. pantā ietvertās aizdevuma līguma definīcijas, kā arī 1943. panta izriet, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš ir saņēmis. Vai, neatdodot tādu pašu summu, iestājas Civillikumā paredzētās sekas? Pirms 11 gadiem aizdevu skaidru naudu, par ko tika noslēgts līgums, kurā ir veikta atzīme, ka, to parakstot, cilvēks ir saņēmis naudu. Šo faktu apliecina arī elektroniskā sarakste. Diemžēl visa summa netika atdota, tikai daļa naudas (skaidrā naudā), izdarot atzīmi līgumā, un daļa (kontā), taču maksājuma pamatojumā netika norādīts, ka tiek atdota aizņemtā nauda. Tā kā visa nauda netika atdota, mēs rakstiski vienojāmies, ka no viņa nopērku īpašumu par kadastra vērtību, dzēšot atlikušo nenomaksāto summu. Zemesgrāmatā ir fiksēts pirkuma līgums, kurā norādīta kadastra summa, parakstījām arī atsevišķu vienošanos par atlikušās summas dzēšanu, taču tas netika fiksēts zemesgrāmatā. Tagad šim cilvēkam ir iestājusies maksātnespēja, un man grib atņemt īpašumu, jo tiesa norāda, ka nav pierādījumu, ka esmu viņam aizdevis naudu, jo viņš nav atdevis atpakaļ visu summu. Kā man var atņemt īpašumu un neatgriezt atpakaļ naudu pat ar tiesas spriedumu? Cilvēks tiesā nenoliedz, ka ir saņēmis naudu un daļu no tās atdevis. Kādā citā veidā (bez līgumā norādītā par naudas saņemšanu) es varu pierādīt, ka esmu naudu aizdevis?