Dzīvojamās ēkas ieguvēja un zemesgabala īpašnieka tiesiskās attiecības noteic Civillikums, tai skaitā piespiedu nomas attiecības. Dalītā īpašuma gadījumā (zeme pieder vienam īpašniekam, ēkas – citam īpašniekam) zemes reformu regulējošajos normatīvajos aktos ir noteikts, ka zemes īpašniekam ir tiesības saņemt zemes nomas maksu.

Citas iespējamās sekas, kas rodas no šādām attiecībām, vairāk varat lūgt paskaidrot konsultācijā kādam zvērinātam advokātam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 617.panta pirmo daļu tiesa izsoli atzīst par spēkā neesošu, ja:

1) kādam nepamatoti nav atļauts piedalīties izsolē vai nepareizi atraidīts kāds pārsolījums;
2) nekustamo īpašumu nopirkusi tāda persona, kura nav bijusi tiesīga piedalīties izsolē;
3) nekustamais īpašums pārdots pirms termiņa, kāds noteikts paziņojumā par pārdošanu;
4) piedzinējs vai solītājs rīkojušies ļaunprātīgi;
5) vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu, tiesu izpildītājs pieļāvis būtiskus procesuālus pārkāpumus vai konstatēti citi būtiski apstākļi, kas nepieļauj nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda. 

Tas nozīmē, ka apstrīdēt tiesu izpildītāja rīcību var tikai, sniedzot tiesā sūdzību par nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē, ja pārkāpts kāds no Civilprocesa likuma 617.pantā minētajiem apstākļiem. Šo apstākļu izvērtēšana ir tiesas ziņā.