E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 27339
Lasīšanai: 3 minūtes
TĒMA: Vide

Vai Aizsargjoslu likums attiecas uz privātā zemesgabalā izraktu dīķi

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
14. septembrī, 2022
Inga

Labdien! Vēlos noskaidrot, vai Aizsargjoslu likums attiecas arī uz privātā zemesgabalā izraktu dīķi, kas nav paredzēts publiskai lietošanai un kuru lieto tikai zemes īpašnieki? Likuma 7. panta 3. punktā minēts, ka minimālais aizsargjoslas platums mākslīgam ūdensobjektam (izņemot tādam, kas kalpo ūdens novadīšanai no piegulošās teritorijas), kura platība ir lielāka par 0,1 hektāru, – (nosakāms) teritorijas plānojumā, bet ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā. Savulaik – iepriekšējā Aizsargjoslu likuma versijā – minētais punkts bija izteikts šādi: “3) mākslīgam ūdensobjektam (izņemot gadījumus, kad tas atrodas fiziskās personas īpašuma robežās vai kalpo ūdens novadīšanai no piegulošās teritorijas) – teritorijas plānojumā, bet ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā.” Šajā redakcijā tika skaidri definēts, ka fiziskas personas īpašumā esošai mākslīgai ūdenstilpei (piemēram, dīķim) nepiemēro aizsargjoslu platumu. Skatot jauno redakciju, secināms, ka es pie sava dīķa nedrīkstu būvēt pat pirtiņu.

A
atbild:
28. septembrī, 2022

Tātad jautājums ir par to, vai privātpersonai būtu pieļaujams būvēt tās īpašumā esošās mākslīgās ūdenstilpes (dīķa) krastā.

Kā izriet no Aizsargjoslu likuma 7. panta pirmās daļas, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka ūdenstilpēm, ūdenstecēm un mākslīgiem ūdensobjektiem, lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, ierobežotu saimniecisko darbību applūstošajās teritorijās, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo ainavu.

Minētā panta otrās daļas 3. punkts noteic, ka minimālie virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu platumi mākslīgam ūdensobjektam (izņemot tādam, kas kalpo ūdens novadīšanai no piegulošās teritorijas), kura platība ir lielāka par 0,1 hektāru, – teritorijas plānojumā, bet ne mazāk kā 10 metru plata josla katrā krastā.

Aizsargjoslu likuma regulējums nešķiro, vai ūdenstilpes atrodas vienas vai vairāku privātpersonu īpašumā vai valsts īpašumā, līdz ar to tas attiecas uz visām ūdenstilpēm, kas atbilst šī regulējuma prasībām, proti, tām ūdenstilpēm, kas lielākas par 0,1 hektāru, jo no šiem apstākļiem nemainās aizsargjoslu noteikšanas mērķis (Aizsargjoslu likuma 7. panta pirmā daļa).

Ņemot vērā minēto, spēkā esošais Aizsargjoslu likuma regulējums paredz vispārīgos aprobežojumus (Aizsargjoslu likuma 35. pants) un papildu aprobežojumus virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās (Aizsargjoslu likuma 37. pants), kas būtu jāievēro arī konkrētajai privātpersonai, kuras īpašumā ir attiecīgā ūdenstilpe, tai skaitā būvēt un izvietot jebkādas ēkas un būves (Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 5. punkta b) apakšpunkts).

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 70 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas