Tā kā Jūsu jautājumu piekritība ir Valsts zemes dienesta (VZD) kompetencē, atbildes uz jautājumiem sagatavojuši VZD atbildīgie speciālisti.

Kādas darbības man ir jāveic, lai apstrīdētu VZD rīcību, ka zemes platība, par kuru pastāv strīds, VZD iekļāva valsts rezerves zemes fondā?

Iekļaušana valsts rezerves zemes fondā nozīmē izmaiņu veikšanu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk - Kadastra informācijas sistēma) datos par zemes vienību, reģistrējot to kā valsts rezerves zemes fonda zemi. Izmaiņu veikšana Kadastra informācijas sistēmā ir Valsts zemes dienesta (turpmāk – Dienests) reģionālās nodaļas (turpmāk – reģionālā nodaļa) veiktā faktiskā rīcība, kuru var apstrīdēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā un termiņā. Līdz ar to reģionālās nodaļas rīcība, iekļaujot zemes vienību valsts rezerves zemes fondā, ir apstrīdama kā faktiskā rīcība.

Ievērojot minēto, lai Jūs varētu apstrīdēt reģionālās nodaļas veikto faktisko rīcību, Jums Administratīvā procesa likuma 79.panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā jāvēršas ar iesniegumu par faktiskās rīcības apstrīdēšanu pie VZD ģenerāldirektora, iesniedzot iesniegumu par reģionālās nodaļas faktiskās rīcības apstrīdēšanu Valsts zemes dienesta attiecīgajā reģionālajā nodaļā, kas veikusi faktisko rīcību.

Kā es varu pretendēt uz strīdus zemes platību un atjaunot situāciju, kāda tā bija, pirms VZD iekļāva valsts rezerves zemes fondā minēto zemes platību?

Valsts rezerves zemes fondā iekļauto zemes vienību turpmāku izmantošanu noteiks Zemes pārvaldības likums, par kura izstrādi ir atbildīga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Situāciju, kāda tā bija, pirms VZD iekļāva valsts rezerves zemes fondā minēto zemes platību, var atjaunot, ja VZD ģenerāldirektors likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu lēmumu par reģionālās nodaļas veiktās faktiskās rīcības, iekļaujot zemes vienību valsts rezerves zemes fondā, atzīšanu par prettiesisku vai tiesa, pieņemot attiecīgu nolēmumu.

VZD nedz mani informēja, nedz otru robežu strīdā iesaistīto personu par plānoto rīcību – strīdus zemes platību iekļaušanu rezerves zemes fondā, lai arī mūsu tiesības tas vistiešāk skar, jo pretendējām uz minēto zemes platību, vai VZD bija jāizdod atsevišķs administratīvais akts par zemes iekļaušanu valsts rezerves zemes fondā?

Precīzas atbildes sniegšanai ir nepieciešams izvērtēt visus lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus. Apstāklis, ka reģionālā nodaļa nav informējusi ieinteresētās personas par plānoto faktisko rīcību saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta pirmo daļu, neliedz ieinteresētajām personām apstrīdēt faktisko rīcību likumā noteiktajā kārtībā un termiņā. Iestādes veiktās faktiskās rīcības izvērtēšana ir veicama tās apstrīdēšanas procesā, kuras laikā arī ir izvērtējama faktiskās rīcības atbilstība normatīvo aktu prasībām pie konkrētajiem faktiskajiem apstākļiem.

Attiecībā par to, vai VZD ir jāizdod atsevišķs administratīvais akts par zemes iekļaušanu valsts rezerves zemes fondā, skatīt atbildi uz pirmo jautājumu.

Kas regulē, pie kādiem nosacījumiem un kādā kārtībā zeme ir iekļaujama valsts rezerves zemes fondā?

Likuma „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatā” 6.panta astotā daļa nosaka, ka lauku apvidu un pilsētu zemi, par kuru līdz 2009.gada 30.decembrim (Rīgas pilsētas pašvaldībā līdz 2010.gada 30.decembrim) nav pieņemts un Valsts zemes dienestam iesniegts pašvaldības domes (padomes) lēmums un Ministru kabineta rīkojums par zemes piederību, piekritību vai izmantošanu zemes reformas pabeigšanai, Valsts zemes dienests ieskaita rezerves zemes fondā.

Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 1.septembra noteikumu Nr.996 „Kārtība, kādā nosaka valstij un pašvaldībām piekrītošo lauku apvidu zemi, kura turpmāk izmantojama zemes reformas pabeigšanai, kā arī valstij un pašvaldībām piederošo un piekrītošo zemi” 12.punktam, zemes vienības, par kurām atbilstoši likuma „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 6.panta astotajai daļai līdz 2009.gada 30.decembrim (Rīgas pilsētas pašvaldībā līdz 2010.gada 30.decembrim) nav pieņemts un Valsts zemes dienestam iesniegts pašvaldības domes (padomes) lēmums vai nav izdots Ministru kabineta rīkojums par zemes piederību, piekritību vai izmantošanu zemes reformas pabeigšanai, Valsts zemes dienests ieskaita rezerves zemes fondā.

Savukārt minēto noteikumu 13.punkts paredz, ja rezerves zemes fondā ieskaitītā zemes vienība ir valstij vai pašvaldībai piederošā vai piekrītošā zeme un tā nepieciešama valsts vai pašvaldības funkciju īstenošanai, pašvaldības dome var pieņemt lēmumu par zemes piederību vai piekritību pašvaldībai un Ministru kabinets var izdot rīkojumu par zemes piederību vai piekritību valstij. Valsts zemes dienests, pamatojoties uz pašvaldības iesniegto lēmumu vai attiecīgās ministrijas sniegto informāciju par Ministru kabineta rīkojuma izdošanu, aktualizē kadastra informācijas sistēmas datus.

Vai valsts rezerves zemes fondā var tagad (2012.gadā) – kad zemes reformas termiņi jau pagājuši – zemi, uz kuru zemes reformas laikā ir pieteikušies mantinieki, kuru lēmumos nav teikts, ka zeme netiek atjaunota kādā daļā – pamatojoties uz kādu likumu VZD ir tiesīgs šādu zemi iekļaut valsts rezerves zemes fondā?

Lai sniegtu precīzu atbildi, nepieciešams iepazīties ar lietas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem.