Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 19. panta pirmajai daļai ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus; jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

Ceļa zīmju formu, krāsu, izmērus, tehniskās prasības un uzstādīšanas noteikumus saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 247. punktu noteic standarti LVS 77–1:2016 “Ceļa zīmes. 1. daļa: Ceļa zīmes”, LVS 77-2:2016 “Ceļa zīmes. 2. daļa: Uzstādīšanas noteikumi” un LVS 77-3:2016 “Ceļa zīmes. 3. daļa: Tehniskās prasības”.

Tomēr būtiskākais konkrētajā situācijā ir tas, ka atbilstoši tiesu praksei ceļa zīme ir uzskatāma par vispārīgo administratīvo aktu, proti, tā satur vispārēju regulējumu, jo no jebkura satiksmes dalībnieka, kurš tai tuvojas, tā prasa noteiktu uzvedību. Šajā sakarā jāņem vērā, ka ceļa zīme kā administratīvais akts ir uzskatāma par paziņotu katram konkrētam satiksmes dalībniekam ar brīdi, kad satiksmes dalībnieks ir tai pietuvojies pietiekami tuvu, lai varētu to ieraudzīt. Šajā brīdī ceļa zīme kā uz konkrēto tai pietuvojušos personu izdotais administratīvais akts stājas spēkā un rada šai personai tiesisku pienākumu.

No minētā nenoliedzami izriet tas, ka ceļa zīme ir spēkā, ja tā ir objektīvi redzama. Līdz ar to, ja automašīnas novietošanas stāvēšanai brīdī ceļa zīme objektīvi nebija ieraugāma vai tās nebija un par šo faktu iegūstami attiecīgi pierādījumi, konstatējams pamats lēmuma par naudas soda piemērošanu atcelšanai.