E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 26902
Lasīšanai: 3 minūtes
4
4

Darba attiecību izbeigšana – darbinieka statusa zaudēšana

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
25. jūlijā, 2022
Jānis

Labdien! Sakarā ar veselības stāvokli (pēcoperācijas atkopšanās periods) un notikumu darbā (zaudēju samaņu) uzņēmuma vadītājs vēlas mainīt darba attiecības uz pilnīgu darbu no mājām + pārtraukt tiešu darba līgumu. Pareizās pieejas izvēli šobrīd atstāj manā ziņā. Esmu 3. grupas invalīds.
Kādu sadarbības formu jūs ieteiktu, lai:
1) maksimāli paturētu līdzšinējās darba priekšrocības (pilna nodokļu samaksa utt.);
2) ja tiek pāriets uz gabaldarbu, nebūtu jānoslēdz līgums par katru darbu atsevišķi, bet tos būtu iespējams apvienot mēneša beigās.
Vai jāņem vērā vēl kaut kas? Paldies.

A
atbild:
31. jūlijā, 2022
Zaida Kalniņa
LV portāls

Darba likums pieļauj tiesības uz darba līgumā nolīgto nodarbinātības noteikumu maiņu, nosakot attālināto darbu, nepilnu darba laiku, ja puses par to ir vienojušās. Tas nozīmē noformēt attiecīgus grozījumus darba līgumā un turpināt nolīgto darba pienākumu izpildi, nezaudējot darba ņēmēja statusu un saglabājot sociālās garantijas.

Ja veselības stāvoklis jums atļauj strādāt, darba attiecības pēc darbinieka iniciatīvas nebūtu ieteicams izbeigt.

Ja slimības dēļ strādāt nav iespējams, darba attiecību izbeigšana darbinieka veselības stāvokļa dēļ, ja to apliecina ārsta atzinums, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas septīto punktu, nozīmē darba devēja uzteikumu. Tādējādi jums ir tiesības uz atlaišanas pabalstu Darba likuma 112. pantā norādītajā apmērā proporcionāli darba stāžam uzņēmumā.

Ja darba attiecības tiks izbeigtas pēc pušu vienošanās, pamatojoties uz Darba likuma 114. pantu, tad atlaišanas pabalsts darba devējam nav jāizmaksā.

Ja  puses piekrīt, var tikt noslēgts pakalpojumu līgums par noteiktu nolīgto darbu izpildi.

Atkarībā no sniegto pakalpojumu veida pakalpojumu līgumiem var būt noteikti dažādi darbu izpildes termiņi, piemēram, viens mēnesis. Tādējādi pakalpojuma sniedzējs (kas vairs nav darbinieks) katra mēneša beigās sagatavo pieņemšanas–nodošanas aktu, ko paraksta abas puses un kas kalpo par pamatu līgumā nolīgtās samaksas izmaksai.  Pakalpojuma līgumam var būt arī nolīgts konkrēts darba izpildes termiņš, kas uzliek par pienākumu visus nolīgtos pakalpojumus noteiktajā termiņā izpildīt un izbeidz šī līguma darbību. Arī tad sagatavojams pieņemšanas–nodošanas akts.

Jāņem vērā, ka pakalpojuma līgums parasti darba devējam  paredz tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksu, bet neparedz sociālo iemaksu veikšanu par pakalpojuma sniedzēju, kā tas ir darba līguma gadījumā. Tādējādi pakalpojuma sniedzējam ir jāreģistrējas VID kā pašnodarbinātajam un sociālās iemaksas jāveic pašam.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 54 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas