Labdien. Jautājums par dāvinājuma līgumu ar uzlikumu. Saņēmu dāvinājumā no tēva īpašumu ar uzlikumu – bezatlīdzības lietošana līdz mūža galam tēvam un viņa laulātajai. Uzzināju, ka man dāvināto īpašumu savas laulības laikā bija saņēmis kā dāvinājumu. Slēdzot līgumu par to neko nezināju, jo domāju, ka tas ir viņu abu kopīpašums. Tēvs ir miris, īpašumā dzīvo viņa laulātā. Vai viņai ir tiesības pieņemt lēmumus saistībā ar īpašumu, zemes apsaimniekošanu,vai viņai bija tiesības piedalīties dāvinājuma slēgšanas brīdī? Faktiski jūtos maldināta no abu puses. Tēva laulātā uzskata, ka viņa ir īpašniece un varot pieņemt jebkādus lēmumus. Kādas ir viņas un manas tiesības?
Veicot dāvinājumu, dāvinātājam ir tiesības pievienot sevišķu uzlikumu, tajā skaitā arī par labu trešajām personām (Civllikuma 1928. pants), kas jūsu minētajā gadījumā ir tēva sieva, ņemot vērā, ka viņa nav bijusi konkrētā nekustamā īpašuma īpašniece.
Par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ir ierakstīts zemesgrāmatā (Civillikuma 994. pants). Īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību pār lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta sevišķi noteiktiem aprobežojumiem (Civillikuma 1036. pants), kas jūs gadījumā ir iekļauts dāvinājuma līgumā kā uzlikums.
Nekustamais īpašums no lietojuma tiesību apgrūtinājuma tiek atbrīvots tikai līdz ar lietotāja nāvi (ja vien lietotājs labprātīgi neatsakās no šīm tiesībām). Juridiskajā literatūrā ir nostiprināta atziņa, ka, pastāvot šādam apgrūtinājumam, īpašnieka tiesības lietot savu īpašumu ir uzskatāmas par izņēmumu, nevis normu. Piemēram, ja nav pretēju noteikumu, īpašnieks nedrīkst pats izmantot dzīvošanai dzīvokli, kas nodots dzīvokļa tiesības izlietotājam (skat.: Višņakova G., Balodis K. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Lietas. Valdījums. Tiesības uz svešu lietu. Rīga: Mans īpašums, 1998, 128. lpp.).
Lai precīzi noteiktu, kādas ir jūsu un jūsu tēva laulātā tiesības un pienākumi, svarīgi ir zināt, kādi noteikumi ir iekļauti dāvinājuma līgumā, proti, ko paredz konkrētās lietošanas tiesības. Tāpēc varu sniegt tikai vispārīgu atbildi.
Civillikuma 1190. pantā ir definēta lietojuma tiesība – lietojums ir kādam piešķirta tiesība saņemt labumu no svešas lietas, to lietojot un dabūjot no tās augļus.
No lietojuma tiesības izrietošās tiesiskās attiecības noteic vispirms katram atsevišķam gadījumam paredzētie noteikumi, tā ka tās nodibinātājs var šo tiesību visādi aprobežot un pārgrozīt, ja vien tas nerunā pretim lietojuma būtībai. Ja tādu atsevišķu noteikumu nav, tad piemērojami Civillikuma pantu noteikumi (skat. Civillikuma 1195.–1224. pantus), piemēram:
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!