Civillikuma 89. pants noteic: katrs laulātais patur mantu, kas piederējusi viņam pirms laulības, tāpat kā arī to mantu, ko viņš iegūst laulības laikā kā atsevišķu mantu. Viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta. Šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās.

Ja ir spēkā iepriekš minētie nosacījumi, pieņemams, ka šobrīd īpašums jums pieder abiem līdzīgās daļās, t. i., ½ domājamā daļa katram, neskatoties uz to, ka īpašums zemesgrāmatā ir reģistrēts uz otra laulātā vārda. Protams, lai nākotnē nerastos strīdi par nekustamo īpašumu, laulības laikā ir iespējams noslēgt laulības līgumu par visas mantas šķirtību; laulības līgumu slēdz notariālā kārtībā (Civillikuma 115. panta pirmā daļa), klāt esot abiem laulājamiem vai laulātajiem. Atbilstoši Civillikuma 117. pantam, ja laulības līgumā noteikta visas laulāto mantas šķirtība, katrs laulātais ne vien patur viņam pirms laulības piederējušo mantu, bet arī laulības laikā var to patstāvīgi iegūt, lietot un ar to rīkoties neatkarīgi no otra laulātā, vai arī laulātajiem ir iespēja noslēgt dāvinājuma līgumu.

Atbilstoši Civillikuma 91. pantam katra laulātā atsevišķa manta it sevišķi ir:

1) manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu;

2) priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa patstāvīgā darbā;

3) manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā;

4) laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām;

5) manta, ar ko atvietota iepriekšējos (1.–4.) punktos minētā manta.

Tas, ka zināma manta ir atsevišķa, jāpierāda tam laulātajam, kas to apgalvo. Tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa manta, ierakstāms zemes grāmatās.