Civillikuma 252. pants noteic, ka aizbildņi atvieto saviem aizbilstamajiem vecākus.

Tātad aizbildnis pilda visus vecāka funkcijas. Aizbildnim, pildot šis funkcijas, ir jāievēro bērna labāko interešu princips jeb jāizvērtē, vai viņš konkrētajā situācijā rīkojas bērna interesēs.

Saskaņā ar Civillikuma 181. panta pirmo daļu bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība). Un saskaņā ar šā panta otro daļu katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 182. panta piekto daļu, ja bērns ir šķirts no ģimenes, saskarsmes tiesību var ierobežot bāriņtiesa. Darbības vārds “var” šeit nozīmē bāriņtiesas attiecīgas tiesības, nevis pienākumu, jo katrs gadījums ir individuāls.

Civillikuma 239. pants nosaka: aizbildņus ieceļ ar bāriņtiesas lēmumu, pamatojoties uz personas iesniegumu, pēc tam, kad izvērtēta attiecīgās personas atbilstība aizbildņa pienākumu pildīšanai. Un saskaņā ar Civillikuma 334. pantu bāriņtiesa, ja nepieciešams, dod aizbildnim norādījumus par bērna mantas pārvaldību un bērna interešu aizsardzību.

Ņemot vērā, ka bāriņtiesai ir pieejami materiāli par konkrētiem bērniem, jo bāriņtiesai šī situācija bija jāizvērtē savas kompetences ietvaros, pieņemot lēmumu par aizbildņa iecelšanu, aizbildnis var vērsties attiecīgajā bāriņtiesā un lūgt bāriņtiesas viedokli, vai saskarsme ar māti atbilst bērnu interesēm un vai nav viņiem traumējoša.