Repatriācijas likuma 8. pantā noteikti pašvaldības pienākumi repatriācijas jautājumu risināšanā: pašvaldība sniedz repatriantam palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā saskaņā ar likumu “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Šajā likumā noteikts, ka repatriantu ar dzīvojamo telpu pēc viņa izvēles nodrošina pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā repatriants, viņa vecāki vai vecvecāki pastāvīgi dzīvojuši pirms izceļošanas no Latvijas, vai pašvaldība, kuras palīdzības reģistros dienā, kad attiecīgā persona iesniegusi iesniegumu par palīdzības saņemšanu, nav reģistrētas personas, kas ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām.

Pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošināmo personu vidū ir repatrianti, kuri izceļojuši no Latvijas laikā līdz 1990. gada 4. maijam un kuriem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā, vai repatrianti, kuri dzimuši ārvalstīs vai izceļojuši no Latvijas pēc 1990. gada 4. maija un izceļošanas brīdī bijuši nepilngadīgi. Repatrianti ar dzīvojamo telpu nodrošināmi tikai tad, ja ir reģistrēti šāda veida palīdzības saņemšanai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad ieguvuši tiesības uz nodrošinājumu ar dzīvojamo telpu.

Lēmumu par palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājumu risināšanā pieņem pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija, ievērojot šā likuma noteikumus un pašvaldības domes saistošos noteikumus.

Savukārt mājokļa pabalstu, kas ietver arī atbalstu īres samaksai, kā pamata sociālās palīdzības pabalstu pašvaldība piešķir Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajā kārtībā.

Par iespējām saņemt atbalstu kā repatriantam jums jāuzzina pašvaldībā.