E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 26278
Lasīšanai: 4 minūtes

Savas algas aprēķinu var prasīt izskaidrot darba devējam

J
jautā:
13. maijā, 2022
Rainis

Kādai būtu jābūt neto algai? No kā tiktu aprēķināts virsstundu darbs? Liela algu starpība martā pret aprīli diviem cilvēkiem, kas dara vienu un to pašu darbu. Situācija šāda: viens cilvēks nostrādāja martā 23 dienas, 184 stundas, pamatalga 530 bruto + akordalga 909 neto eiro. Aprīlī nostrādāja 19 dienas, 152 stundas pamatalga 530 bruto + 747 akordalga neto. Otrs cilvēks nostrādāja martā 19 dienas, 5 dienas slimības lapa, 189 stundas pamatalga 530 bruto + 909 neto akordalga. Aprīlī nostrādāja 18 dienas, 177 stundas, pamatalga 530 bruto + 747 neto akordalga un viena diena slimības lapa. Piezīme. Pirmais cilvēks strādā 8 stundas 5 dienas nedēļā. Otrs cilvēks strādā 10 stundas 5 dienas nedēļā. Virsstundas tiek maksātas +100%.

A
atbild:
16. maijā, 2022
Lidija Dārziņa
LV portāls

Darba devējs un darba ņēmējs var vienoties par piemērojamo darba algas sistēmu, tostarp arī par laika un akorda algas sistēmu vienlaicīgu piemērošanu, īpaši gadījumos, kad darba ņēmēja pienākumos ietilpst gan tāda darba veikšana, kas paredz darba devēja noteiktu darba normu izpildīšanu un kurā būtiskākais ir paveiktā darba daudzums, gan arī tāda darba veikšanu, kurā būtiskākais ir faktiski nostrādātais laiks.

Darba likuma 62. panta otrajā daļā noteikts: “Laika algu aprēķina atbilstoši faktiski nostrādātajam darba laikam neatkarīgi no paveiktā darba daudzuma. Akorda algu aprēķina atbilstoši paveiktā darba daudzumam neatkarīgi no laika, kādā tas paveikts.”

Savukārt likuma 72. panta otrās daļas regulējums nosaka: ja nolīgta akorda alga un darbinieks saistības izpildījis daļēji, darba devējam ir tiesības izmaksāt darba samaksu atbilstoši paveiktā darba daudzumam.

Saskaņā ar Darba likuma 136. panta piekto daļu virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt vidēji astoņas stundas septiņu dienu periodā, ko aprēķina pārskata periodā, kas nepārsniedz četrus mēnešus.

Likumā  “Par maternitātes un slimību apdrošināšanu” darba devējam ir noteikts pienākums izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazāk kā 75 procentu apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80 procentu apmērā – par laiku no ceturtās darba nespējas dienas, taču ne ilgāku par deviņām kalendāra dienām.

Slimības naudu aprēķina no vidējās izpeļņas. Taču koplīgumā vai citos uzņēmuma dokumentos var būt noteikts, ka slimības naudu maksā arī par pirmo darbnespējas dienu, tāpat arī tas, ka slimības naudu maksā nevis likumā noteiktajā procentuālajā apmērā, bet simtprocentīgi. Tas ir darba devēja ziņā.

Darba ņēmēja algai tiek piemērots prognozētais neapliekamais minimums, atvieglojumi par apgādājamiem, ja tādi ir. Un arī šīs summas var atšķirties. Un ietekmēt neto algu.

Darba likumā darba devējam ir noteikts pienākums, izmaksājot darba algu, darbiniekam rakstveidā izsniegt darba samaksas aprēķinu – algas lapiņu, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas. Pēc darbinieka pieprasījuma darba devējam ir pienākums šo aprēķinu izskaidrot.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 210 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU