Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 34.² punktā noteikts nodokļa atbrīvojums  ienākumam no vienīgā īpašuma pārdošanas, ja šo ienākumu vēlas ieguldīt funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā.

Ja no jauna tiek ieguldīts mazāks ienākums par noteikto, tad starpība, kas veidojas, no nekustamā īpašuma atsavināšanas cenas atņemot tā iegādes vērtību un ieguldīto ienākumu, ir uzskatāma par ienākumu no kapitāla pieauguma un ir apliekama ar nodokli.

Likumā no 2014. gada 1. janvāra ar grozījumiem tika ieviesta iedzīvotājiem pretimnākoša norma, nosakot nodokļa atbrīvojumu ienākumam no kapitāla pieauguma, ja pārdod vienīgo īpašumu un to iegulda funkcionāli līdzīgā īpašumā gadu pēc vai gadu pirms vienīgā īpašuma pārdošanas. Grozījumu anotācijā tika paskaidrots: “No nodokļa tiek atbrīvots ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas (attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā maksātāja vienīgais nekustamais īpašums), ja šis ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas vai 12 mēnešu laikā līdz nekustamā īpašuma atsavināšanai (iespējama arī situācija, kad, piemēram, vispirms tiek nopirkts jauns dzīvoklis un tad pārdots esošais, jo ģimenei citas dzīvesvietas nav). Ja nekustamo īpašumu aizvietos ar citu nekustamo īpašumu, atsavinot nekustamo īpašumu, par tā iegādes dienu uzskatīs dienu, kad zemesgrāmatā tika reģistrēts atsavinātais (aizvietojamais) nekustamais īpašums.

Par funkcionāli līdzīgu nekustamo īpašumu likuma izpratnē uzskata īpašumu, kuru izmanto līdzīgiem mērķiem kā iepriekšējo. Piemēram, var aizvietot viena dzīvokļa māju ar dzīvokli daudzdzīvokļu mājā un otrādi, atsavināt apbūves zemi, vietā iegādājoties dzīvokli daudzdzīvokļu mājā un otrādi. Par nekustamā īpašuma aizstāšanu ar funkcionāli līdzīgu nekustamo īpašumu VID iespējams pārliecināties pēc Zemesgrāmatas datiem. Savukārt nekustamā īpašuma atsavināšanas ienākuma ieguldīšanu funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā apliecina iegādātā nekustamā īpašuma iegādes dokumentos norādītā vērtība.”

Likumdevējs šo normu iekļāva likumā kā labvēlīgu iedzīvotājiem, kuriem ir viens īpašums, un nodokļa atbrīvojums ir domāts situācijām, kādas var rasties, pārdodot vienīgo īpašumu un iegādājoties vietā sev citu līdzīgu īpašumu.

Valsts ieņēmumu dienests katrā konkrētajā gadījumā vērtē ne tikai noslēgtā darījuma juridisko formu, bet arī veiktā darījuma faktiskos apstākļus un tā ekonomisko būtību, kas ir noteicošā nodokļu piemērošanas nolūkiem.

Izdevumus, kas saistīti ar funkcionāli līdzīgā nekustamā īpašuma iegādi un ieguldījumiem tajā, fiziskā persona apliecina ar samaksu apliecinošiem dokumentiem, piemēram, kvītīm, čekiem, maksājuma uzdevumiem, konta izrakstu, interneta bankas maksājuma uzdevumu.

Lai saņemtu detalizētu konsultāciju par iespējamo nodokļa atbrīvojumu, jākonsultējas ar Valsts ieņēmumu dienestu.