Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! 2006. gadā man draudzene aizdeva 20 000 latu. Starp mums netika noslēgts nekāds līgums. Naudu viņa pārskaitīja uz manu kontu, mērķī norādot “aizdevums”. Šo naudas summu viņai atdevu pēc 1–2 nedēļām skaidrā naudā. Tā bija mūsu mutiskā vienošanās. Netika parakstīts nekāds dokuments, ka nauda ir atdota. Nu jau sen kā mūsu ceļi ir šķīrušies. 2022. gada sākumā draudzene ir vērsusies tiesā un vēlas atgūt 16 gadus senu aizdevumu, norādot, ka neesmu to atdevusi. Mana deklarētā dzīvesvieta visus šos 16 gadus bijusi nemainīga, tāpat arī mans telefona numurs nav mainījies. Nekad man mutiski, ne rakstiski nav šo 16 gadu laikā atgādinājusi, ka neesmu viņai atdevusi naudu. Vai viņai ir tiesības vērsties tiesā? Vai šim darījumam nav noilguma?
Vispārējā gadījumā noilguma termiņš ir desmit gadi (Civillikuma 1895. pants), un ar noilguma termiņa notecējumu izbeidzas ne vien prasības tiesība, bet arī pati saistību tiesība.
Tomēr jāņem vērā, ka noilgums var tikt pārtraukts, piemēram, ja noilguma termiņa laikā tiek celta prasība tiesā vai ar atgādinājumu parādniekam, vai ja pārādnieks kaut kādā veidā atzīst kreditora prasību (skat. Civillikuma 1902.–1906. pantu).
Jebkurai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizstāvību tiesā, līdz ar to, ja jūsu draudzene uzskata, ka viņai ir pamats vērsties tiesā, tad viņa to var darīt.
Tomēr jāņem vērā, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 10. pantam tiesā puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā, kas nozīmē – sniedzot paskaidrojumus, iesniedzot pierādījumus, tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties liecinieku un ekspertu nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, piedaloties tiesu debatēs un veicot citas procesuālas darbības Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā.
Savukārt Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa paredz: katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savu prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpamato savu prasījumu pamatotība un atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Līdz ar to minētajā tiesvedībā nozīme būs tam, kura no pusēm spēs pierādīt to, ka noilgums ir iestājies vai noilgums ir, piemēram, ticis pārtraukts un tāpēc nav iestājies, tāpat arī – vai aizdevums ir vai nav atmaksāts.
Un gadījumā, ja noilgums nav iestājies, vēršu jūsu uzmanību uz Civillikuma 1838. pantu, kas paredz pienākumu pierādīt samaksas izdarīšanu tam, kurš apgalvo, ka samaksa ir izdarīta. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautajiem pierādījuma līdzekļiem (par pierādīšanas līdzekļiem skat. Civilprocesa likuma 17. nodaļu), bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti; samaksas saņēmējs nedrīkst atteikties to izdot parādniekam.
Savu interešu aizstāvībai par konkrēto situāciju aicinu jūs konsultēties ar juristu vai zvērinātu advokātu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
