Saskaņā ar Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā noteikto likuma mērķis ir nodrošināt privātpersonai Latvijas Republikas Satversmē noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumu un nemantisko kaitējumu, kas tai nodarīts kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma lietvedībā iestādes, prokuratūras vai tiesas prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ.

Kriminālprocesā nodarītā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats ir noteikts Likuma 4. panta pirmajā daļā.

Atbilstoši likuma 10. panta pirmo daļu zaudējums šā likuma izpratnē ir mantiski novērtējams pametums, kas privātpersonai radies iestādes, prokuratūras vai tiesas prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ kriminālprocesā vai administratīvo pārkāpumu lietvedībā. Aprēķinot zaudējumu, ņem vērā arī atrauto peļņu, ja privātpersona spēj pierādīt, ka notikumu parastās attīstības gaitā peļņa tiktu gūta. Zaudējums aptver arī izmaksas, kas saistītas ar juridisko palīdzību. Izmaksas par juridisko palīdzību un ar to saistītajiem izdevumiem atlīdzina atbilstoši normatīvajos aktos par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības samaksu kriminālprocesā noteiktajiem veidiem un apmēram.

Tostarp likuma 15. pants paredz ar nepamatotu vai prettiesisku brīvības ierobežošanu nodarīta nemantiskā kaitējuma atlīdzības apmēra noteikšanu. Saskaņā ar Likuma 17. panta pirmo daļu lēmējiestāde par kriminālprocesā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu ir Ģenerālprokuratūra, ja lēmums, kas ir par pamatu tiesībām uz kaitējuma atlīdzinājumu, pieņemts pirmstiesas kriminālprocesā vai Tieslietu ministrija, ja spriedumu vai lēmumu, kas ir par pamatu tiesībām uz kaitējuma atlīdzinājumu, ir pieņēmusi tiesa. Privātpersona rakstveida iesniegumu par kriminālprocesā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu iesniedz lēmējiestādei atbilstoši šā likuma 17. panta pirmajā daļā minētajai kompetencei. Iesnieguma par kaitējuma atlīdzināšanu saturs noteikts likuma 19. pantā.

Probācijas uzraudzību kā pamatsodu var piemērot tikai Krimināllikuma Sevišķajā daļā minētajos gadījumos uz laiku no 1 līdz 5 gadiem. Probācijas uzraudzību kā papildsodu var piemērot tikai kopā ar brīvības atņemšanu Krimināllikuma Sevišķajā daļā minētajos gadījumos uz laiku no 1 līdz 3 gadiem.

Par probācijas uzraudzības aizstāšanas kārtību aicinu iepazīties ar oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” Lindas Ņikonas rakstu: Probācijas uzraudzība: turpmāk Krimināllikumā arī kā pamatsods.