Vispārēji darbinieku ikgadējos atvaļinājumus piešķir saskaņā ar Darba likuma regulējumu. To nosaka 149. un 150. pants. Piemēram, ikvienam darbiniekam ir tiesības uz četru kalendāra nedēļu ilgu atvaļinājumu viena darba gada laikā. To piešķir saskaņā ar iepriekš sastādītu atvaļinājumu grafiku, ko vadība apstiprina vai pusēm vienojoties (uz darbinieka iesnieguma pamata). Savukārt Darba likuma 150. panta trešā daļa noteic, ka darbinieks var prasīt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu par pirmo darba gadu, ja viņš pie darba devēja ir nepārtraukti nodarbināts ne mazāk kā sešus mēnešus. Darba devējam ir pienākums šādu atvaļinājumu piešķirt pilnā apmērā.

Darba likuma komentāros norādīts, ka darba devējs var atteikt atvaļinājuma piešķiršanu pilnā apmērā, piešķirot to daļējā apmērā, tikai tādā situācijā, ja tas nelabvēlīgi ietekmēs parasto darba gaitu uzņēmumā. 

Jēdziena “nodarbināts” nozīme ir darba tiesisko attiecību esamība, nevis fiziski nostrādāts darba laiks.

Darba devējam nav tiesību piemērot savu kārtību, kas pasliktina normatīvajos aktos noteikto darbinieka tiesisko stāvokli.