Ja patērētājs bija informēts, ka par atceltu rezervāciju naudu neatmaksās, tad pakalpojuma sniedzējs var šo naudu paturēt. Ja patērētājs nebija brīdināts, nauda būtu jāatmaksā. Šajā gadījumā pakalpojuma sniedzējam ir svarīgi sniegt informāciju par samaksas un rezervācijas noteikumiem. Problēma varētu rasties, ja šāda informācija tika sniegta mutiski, piemēram, pa tālruni.

Ja informācija netiek sniegta, turklāt sistemātiski, tad komersanta rīcību varētu vērtēt pat negodīgas komercprakses kontekstā.

Bet, ja patērētājs bija brīdināts, tad parasti rezervācijas nauda ir iemaksa, kas sedz pakalpojuma sniedzēja zaudējumus, jo viņš pēkšņas atcelšanas gadījumā var arī nepaspēt izīrēt vietu citam klientam. Tas viņam rada zaudējumus. Šeit atkal runa par zaudējumu pierādīšanu. Piemēram, pakalpojuma sniedzējs nevarētu prasīt būtiski vairāk, nekā viņam ir radīti zaudējumi.

Strīds jārisina ar rakstisku iesniegumu komersantam. Ja puses nevar vienoties, tad var iesaistīt arī Patērētāju tiesību aizsardzības centru. Ja jāpierāda zaudējumi, tad jautājumu risina tiesas ceļā. Šajā gadījumā ir jāievēro Patērētāju tiesību aizsardzības likums.