Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Dzīvoju pirmskara mājā, 3. stāvā, kas agrāk bija piecstāvu, bet saistībā ar bēniņu privatizāciju tagad tiek traktēta kā sešstāvu māja. Ēkā ir 17 īpašnieki, 4 nedzīvojamās telpas pagrabā, 4 dzīvokļi 1. stāvā un pa diviem dzīvokļiem katrā nākamajā stāvā. 5. stāvā viens dzīvoklis ir apvienots ar bēniņiem, un otrs 5. stāva dzīvoklis oficiāli nav apvienots ar bēniņiem. Bēniņos ir viena mākslinieka darbnīca, kura ir pārveidota par dzīvokli, kas skaitās kā atsevišķa vienība. Bēniņu, 4. un 5. stāva īpašnieki, kā arī viens īpašnieks 3. stāvā vēlās ierīkot liftu mūsu kopīpašumā, ir divi varianti. Pirmais variants: mūsu mājas trepju telpā, kur ir maza vieta, ierīkot liftu no pirmā stāva līdz 5. stāvam. Otrs variants: pieslēgt liftu pie mājas ārsienas no sētas pagalma līdz 5. stāvam. Ir kopīpašnieku lēmums, kas dod piekrišanu liftu būvei, 14 īpašnieki ir balsojuši par, bet 3 īpašnieki ir balsojuši pret liftu, tie ir divi otrā stāva dzīvokļi un viens trešā stāva dzīvoklis, kuriem būtu iespēja lietot liftu, bet viņi negrib lietot liftu un ir gatavi atteikties no tā lietošanas. Pagraba un pirmā stāva īpašniekiem nav vajadzības pēc lifta, bet viņi ir devuši piekrišanu lifta izbūvei. Es saprotu, ka saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu īpašnieku kopsapulce nosaka izmaksas segšanas kārtību un to, kuriem vajag samaksāt par liftu ierīkošanu. Kādi varētu būt likumiski un tiesiski pareizie veidi noteikt šīs izmaksas segšanu? Vai 14 īpašnieku balss var piespriest 8 īpašniekiem segt liftu izbūvi un pārējiem ne? Šie 8 īpašnieki dzīvo no 2. līdz 5. stāvam, un viņiem ir teorētiskas iespējas izmantot liftu. Bet 3 no šiem īpašniekiem ir gatavi atteikties no lifta izmantošanas, jo viņiem tās ir pārāk lielas izmaksas. Viņi ir lūguši, lai kopsapulce nolemj, lai tie 5 īpašnieki, kuri grib liftu un izmantos liftu, sedz izdevumus, bet 14 īpašnieki kopsapulcē ir nolēmuši, ka visiem 8 jāsedz liftu izbūvi. Vai tas ir likumiski? Šeit vēlos piebilst, ka visi ēkas īpašnieki ir piedalījušies pagrabu ķieģeļu velves un siju stiprināšanā. Tās atrodas 4 pagraba īpašnieku īpašumos. Tādēļ šie trīs īpašnieki (otrajā un trešajā stāvā) uzskata: nav godīgi, ka lifta izbūves izmaksas jāsedz tikai atsevišķiem īpašniekiem. Viņi uzskata: ja viņi ir piedalījušies pagraba stāva obligātajos remontos, tad arī lifta izbūvē vajadzētu piedalīties visiem ēkas īpašniekiem. Bet vislielākā vēlme būtu, lai tie, kas grib izmantot liftu, to arī būvē, jo tā ir atsevišķa greznība, kas nav nepieciešama 2. un 3. stāva īpašniekiem. Bet kopsapulce ir nolēmusi ar 14 balsīm, lai 8 īpašnieki sedz liftu izbūvi un ekspluatāciju. Vai tas ir likumīgi?
Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas jautājumus īpašnieku starpā risina Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā.
Kā tas izriet no jautājuma, jūsu dzīvojamā mājā ir 17 balsstiesīgi īpašnieki.
Likums noteic: lai pieņemt lēmumu par kopīpašumā esošās daļas pārgrozīšanu (palielināšanu, samazināšanu) (likuma 16. panta 2. daļas 1. punkts), nepieciešams, lai “par” nobalso visi dzīvokļu īpašnieki (likuma 17. panta 15. daļa). Savukārt, lai pieņemtu lēmumu par šā likuma 16. panta otrās daļas 2. punktā minētajiem jautājumiem, nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vismaz trīs ceturtdaļas no visiem dzīvokļu īpašumiem.
Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam.
Japiezīmē, ka lifta (kas iepriekš ēkā nav bijis) ierīkošanas darbības nav obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta 1. un 2. daļas izpratnē. Lifta ierīkošana ir saistīta ar citām pārvaldīšanas darbībām, kas saistītas ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un tiek veiktas atbilstoši dzīvojamās mājas īpašnieka gribai un maksātspējai. Pie tām pieder ar dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu un šim nolūkam nepieciešamo pasākumu ilgtermiņa plāna sagatavošanu saistītās darbības.
Tādējādi, ja lēmuma pieņemšanas procesā netika ņemts vērā īpašnieku maksātspejas (vai citi) apstākļi, kas ir būtiski lēmuma pieņemšanas jautājumā, jums ir tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu atzīšanu par spēkā neesošu. Prasību var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, bet ne vēlāk par gadu no lēmuma pieņemšanas dienas.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
