Ceļu satiksmes likuma (CSL) 22. pants paredz, ka transportlīdzekļu vadīšanas tiesības un transportlīdzekļu vadītāja apliecību var iegūt likumā noteikto vecumu sasniegusi persona (piemēram, lai iegūtu B kategorijas vadītāja apliecību, personai jābūt 18 gadus vecai – skat. CSL 24. panta pirmo daļu):

• kuras pastāvīgā dzīvesvieta atbilstoši iesniegtajiem dokumentiem vai saskaņā ar valsts reģistros pieejamo informāciju ir Latvijā, vai kura var pierādīt, ka pēdējos sešus mēnešus ir mācījusies Latvijā. Šā panta izpratnē personas pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, ja pastāv kāds no šādiem nosacījumiem:
  • personas uzturēšanās vieta vismaz 185 dienas kalendārajā gadā ir Latvijā personisku saistību (saistības, kas liecina par attiecīgās personas ciešu saikni ar Latviju) un darba saistību dēļ;
  • personai nav darba saistību, bet tās uzturēšanās vieta Latvijā ir personisku saistību (saistības, kas liecina par attiecīgās personas ciešu saikni ar Latviju) dēļ;
  • persona ārvalstī uzturas darba saistību dēļ, bet regulāri atgriežas un uzturas Latvijā personisku saistību (saistības, kas liecina par attiecīgās personas ciešu saikni ar Latviju) dēļ;
  • personas uzturēšanās vieta ir Latvijā, bet tās uzturēšanās ārvalstīs saistīta ar mācībām;
• kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nokārtojusi teorētisko zināšanu un vadīšanas iemaņu pārbaudi;
• kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir veikusi veselības pārbaudi un kurai nav konstatētas medicīniskas pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai (informāciju par medicīnisko pretindikāciju esamību vai neesamību Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrai sniedz ārstniecības personas, kurām ir attiecīgs ārstniecības personas sertifikāts);
• kura ārstējusies no alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu pārmērīgas, kaitējošas lietošanas vai atkarības, objektīvi pierādot vismaz vienu gadu stabilu remisiju, ko apliecina ārstējošā narkologa atzinums, ja transportlīdzekļa vadītājam, kurš sodīts par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, narkologs pirmstermiņa veselības pārbaudē konstatē alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu pārmērīgu, kaitējošu lietošanu vai atkarību, un transportlīdzekļa vadītājs vēlas atgūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības. Transportlīdzekļa vadītājs, kurš sodīts par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē un kuram pirmstermiņa veselības pārbaudē nekonstatē alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu pārmērīgu, kaitējošu lietošanu vai atkarību, transportlīdzekļu vadīšanas tiesības var atgūt tikai pēc dalības uzvedības korekcijas programmā. Uzvedības korekcijas programmas organizēšanas, norises un apmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets;
• kurai noteiktā laika periodā nav liegta šo tiesību iegūšana un kurai Latvijā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Apvienotajā Karalistē vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī nav spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums vai nav atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības.

CSDD ir valsts pārvaldes iestāde, kura pieņem vadītāju kvalifikācijas eksāmenus un izsniedz, maina un atjauno transportlīdzekļu vadītāju apliecības. Proti, vadītāja apliecību jebkurā gadījumā (apliecības pirmreizējā izsniegšana, papildus kategorijas vadīšanas tiesību iegūšana, apliecības maiņa vai atjaunošana) izsniedz personai, kura pastāvīgi dzīvo Latvijā un kuras dzīvesvieta ir Latvijā.

Tādējādi jādomā, ka iepriekš minētais 185 dienu termiņš attiecināms uz CSDD sniegtajiem pakalpojumiem, nevis autoskolām, un personai ir tiesības uzsākt mācības autoskolā, negaidot šo termiņu, bet uzreiz, ierodoties Latvijā. Proti, lai iegūtu Latvijas autovadītāja apliecību, līdz CSDD teorijas eksāmena kārtošanai ir jābūt deklarētam Latvijā vismaz 185 dienas kalendārajā gadā.

Vienlaikus, lai iegūtu visprecīzāko informāciju konkrēti par jūsu situāciju, aicinām sazināties ar CSDD (kontaktinformāciju var atrast šeit).

Savukārt jautājuma daļā par dzīvesvietas deklarēšanu norādām, ka Dzīvesvietas deklarēšanas likuma (turpmāk – likums) mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Saskaņā ar likuma 3. pantu dzīvesvieta ir jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi):

• kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot;
• kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un;
• kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā īpašumā, ja tai pieder šis nekustamais īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.

Likuma 4. pantā noteikts, ka dzīvesvietas maiņas gadījumā (tostarp no ārvalstīm, ierodoties Latvijā) attiecīgās personas pienākums ir mēneša laikā, kopš tā pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā, deklarēt to dzīvesvietas deklarēšanas iestādē.

Dzīvesvietu var deklarēt:

• tās pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē, kurā atrodas jaunā dzīvesvieta;
• elektroniski, izmantojot e-pakalpojumu “Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana”.

Deklarējot dzīvesvietu, ziņas par personas iepriekšējo dzīvesvietas adresi Fizisko personu reģistrā automātiski tiks aizstātas ar ziņām par jauno dzīvesvietas adresi.

Papildus vēršam uzmanību, ka 2021. gada 1. jūlijā spēkā stājās grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, kuri paredz, ka personai, deklarējot dzīvesvietu, ir tiesības norādīt vienu papildu adresi Latvijā vai ārvalstīs.