E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 24759
Lasīšanai: 5 minūtes
TĒMA: Veselība
2
2

Logopēda palīdzību organizē sadarbībā ar pedagogiem un vecākiem

Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
15. novembrī, 2021
Linda

Labdien! Uzdošu vairākus jautājumus. Precīzi kuri MK noteikumi paredz to, ka nepieciešama vecāku piekrišana, lai izglītojamais apmeklētu nodarbības pirmsskolas izglītības iestādē pie skolotāja logopēda? Situācijas apraksts: ja skolotājs logopēds veic bērnu runas, valodas un komunikācijas individuālo novērtēšanu, viņam vecāku piekrišana nav nepieciešama, taču, lai bērnam vadītu nodarbības (pēc iestādes vārdiem), vajadzīga vecāku piekrišana vai atteikums, ka bērns apmeklēs vai neapmeklēs nodarbības. Vienā gadījumā, veicot individuālo novērtēšanu, vecāku piekrišana nav vajadzīga, otrā, vadot individuālās nodarbības, ir. Es šeit neredzu loģiku. Kā tad īsti ir? Vai logopēds tādā gadījumā drīkst tikai formāli pārbaudīt bērnu runu, valodu un komunikācijas prasmes (tas būtu vienai grupai), bet, ja nepieciešams tomēr izvērtēt padziļināti, tad jālūdz atļauja bērna vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem? Cik sekmīgs būs logopēda darbs, ja tas bērnus pārbaudīs formāli, un cik sekmīgs tas būs, ja pārbaudīs katru bērnu individuāli? Vai pirmsskolas izglītības iestādē vecāks drīkst atteikties no logopēda nodarbībām? Situācijas apraksts un pieņēmums: ja vecāks drīkst atteikties no nodarbībām pie logopēda, tad šādā gadījumā sāk likties, ka logopēds iestādē ir kā fakultatīvais pulciņš, jo, lai apmeklētu sportu vai mūzikas nodarbības, nekādas piekrišanas vai atteikšanās nav nepieciešamas. Kā un vai šīs abas lietas tiek kontrolētas un noteiktas Izglītības likumā?

A
atbild:
27. novembrī, 2021
Valsts izglītības satura centrs
Anita Falka, Speciālās izglītības nodaļas vadītāja

Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumi Nr. 556 paredz: “Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām” 4. punkts nosaka, ka izglītojamiem, kuriem nav pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinuma, bet kuriem konstatētas attīstības vai mācīšanās grūtības, izglītības iestādes atbalsta speciālisti (izglītības vai klīniskais psihologs, logopēds, skolotājs logopēds vai speciālais pedagogs), pamatojoties uz pilngadīga izglītojamā, nepilngadīga izglītojamā vecāku, bāriņtiesas iecelto aizbildņu vai aizgādņu (turpmāk – likumiskais pārstāvis) iesniegumu, veic attiecīgi pedagoģisko vai psiholoģisko novērtējumu un sniedz atzinumu. Atzinumā norāda ieteicamos atbalsta pasākumus atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam vai citus izglītojamam piemērotus pasākumus. Ja izglītojamā likumiskais pārstāvis nesadarbojas ar izglītības iestādi, pedagoģiskais vai psiholoģiskais novērtējums tiek veikts pēc izglītības iestādes iniciatīvas, par to informējot izglītojamā likumisko pārstāvi.

Ja izglītojamajam ir noteiktas speciālās vajadzības, tad viņam pienākas šo noteikumu 1. pielikumā aprakstītie atbalsta pasākumi, tajā skaitā arī attiecīgo atbalsta speciālistu palīdzība.

Logopēda palīdzība tiek organizēta sadarbībā ar citiem pedagogiem un vecākiem. Tas ir aprakstīts arī dokumenta “Skolotāja logopēda profesionālās kvalifikācijas prasības” 3.6. punktā (pieejams: http://logopedi.lv/faili/faili/PS_PKP/pkp_skolotajs_logopeds.pdf ) un skolotāja logopēda amata apraksta 6.8. punktā (pieejams: http://logopedi.lv/faili/faili/2016/logopeda%20amata%20apraksts_05%2009%2016.pdf).

Arī minēto Ministru kabineta noteikumu Nr. 556 5.1. punkts noteic, ka izglītības iestādes pedagogi saskaņā ar pedagoģiski medicīniskās komisijas vai izglītības vai klīniskā psihologa, logopēda, skolotāja logopēda vai speciālā pedagoga ieteikumiem un atbilstoši izglītojamā speciālajām vajadzībām, sadarbojoties ar izglītojamā likumiskajiem pārstāvjiem vai pilngadību sasniegušu izglītojamo, izstrādā individuālu izglītības programmas apguves plānu.

Būtisks ir šo pašu noteikumu 7. punkts: izglītības iestādes vadītājs apstiprina izglītojamo speciālo vajadzību noteikšanas kārtību, kā arī plāna izstrādes un īstenošanas kārtību, nosakot katras plāna īstenošanā iesaistītās personas pienākumus un atbildību un par plāna īstenošanu atbildīgo pedagogu.

Tātad iestāde nosaka savu iekšējo kārtību, kādā veidā izvērtē izglītojamo speciālās vajadzības un kādā veidā īsteno tiesiskajā regulējumā noteiktās prasības. Izglītības iestāde savu iekšējo regulējumu saskaņo ar iestādes dibinātāju (parasti – pašvaldību), kā arī īsteno to ikdienas mācību procesā.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas