Mantojuma atstājējs savu gribu var izteikt testamentā vai mantojuma līgumā.

Mantojuma līgums ir jāapliecina notariālā kārtībā (Civillikuma 643. pants), bet testamenti pēc savas formas ir vai nu publiski (taisa pie notāra vai bāriņtiesā), vai privāti (skatīt Civillikuma 445.–459. pantu).

Lai privāts testaments būtu spēkā, jābūt pārliecībai, ka to taisījis mantojuma atstājējs un ka tas izteic pareizi viņa pēdējo gribu.

Privāts testaments taisāms rakstiski, mantojuma atstājējam pašrocīgi visu testamentu uzrakstot un parakstot (der tikai ar roku rakstīts).

Tomēr vēršu uzmanību, ka privāti testamenti ir riskantāki, jo var pazust vai nenonākt pie tuviniekiem, ja tie nezina par tā esamību vai atrašanās vietu, kā arī privāta testamenta īstums pēc mantojuma atstājēja nāves var tikt apstrīdēts (atšķirībā no publiskiem testamentiem, kas glabājas pie notāra un nevar pazust vai tikt viltoti).