Latvijā ik gadu pirmreizēji onkoloģisku slimību atklāj vidēji 11 000 iedzīvotāju, bet kopējais pacientu skaits ļaundabīgo audzēju pacientu reģistrā pārsniedz 100 000. Vienlaikus onkoloģiskās saslimšanas ir otrs biežākais nāves cēlonis Latvijā.
Medicīniskā un psihoemocionālā rehabilitācija cilvēkiem ar onkoloģiskām saslimšanām ir neatņemama ārstniecības procesa daļa, palīdzot mazināt slimības negatīvo ietekmi, pārvarēt fiziskās un emocionālās pārmaiņas un uzlabot dzīves kvalitāti. Lai gan Latvijā formāli ir iespējams saņemt valsts apmaksātus onkorehabilitācijas pakalpojumus, ir izstrādāti dažādi klīniskie algoritmi, realitātē daudzi pacienti līdz tiem nenonāk vai nonāk novēloti sarežģīta un neskaidra pacientu ceļa, pakalpojumu sadrumstalotības, reģionālās pieejamības un arī rindu dēļ.
“Kopā ar nozares profesionālajām organizācijām saskatām vajadzību aktualizēt rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību arī caur aprūpē iesaistīto speciālistu kompetenču un zināšanu stiprināšanu, pieredzes apmaiņu un sadarbības veicināšanu. Ambulatorajā aprūpē nereti pacientam nākas pašam orientēties sadrumstalotā pakalpojumu sistēmā, tādēļ, pulcējot speciālistus konferencē, vēlamies rast risinājumus, lai uzlabotu savlaicīgus, uz personas vajadzībām vērstus pakalpojumus un skaidru pacienta ceļu to saņemšanai. Mūsu mērķis ir veicināt tādas pieejas attīstību, kurā pacientam ir skaidrs, kādu palīdzību viņš var saņemt un pie kā vērsties katrā ārstēšanas posmā. Vienlaikus mums ir svarīgi ieguldīt ārstu tālākizglītībā, lai uzlabotu pacientu aprūpi un turpinātu veidot ilgtspējīgu veselības aprūpi,” par konferences norisi stāsta Zane Kaktiņa, “Veselības centru apvienības” un “Centrālās laboratorijas” valdes priekšsēdētāja.
“Rehabilitācijas mērķis ir palīdzēt tikt galā ar pārmaiņām organismā un atgūt pacientiem iespējami augstu dzīves kvalitāti, mazinot slimības un terapijas radītos fiziskos un emocionālos traucējumus. Onkoloģiskās rehabilitācijas pamatā ir starpdisciplinārs komandas darbs, aktīva pacienta iesaiste un mums, medicīnas profesionāļiem, ir jāpalīdz pacientam noorientēties veselības atgūšanas ceļojumā,” uzsver Anda Nulle, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Rehabilitācijas medicīnas centra vadītāja, LU Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas rezidentūras studiju programmas vadītāja, norādot, ka konferences mērķis ir stiprināt onkoloģijas pacientu aprūpē iesaistīto speciālistu kompetenci un zināšanas par onkoloģiskās rehabilitācijas nozīmi, kā arī veicināt savstarpējo sadarbību uz pacientu vajadzībām vērstas rehabilitācijas nodrošināšanā.
Starpdisciplinārā konferencē dažādu jomu speciālisti pievērsīsies medicīniskās un psihoemocionālās rehabilitācijas nozīmei, pacientu vajadzību novērtēšanai, rehabilitācijas iespējām. Zināšanās dalīsies ģimenes ārsti, rehabilitācijas ārsti, ginekologi, psihiatri, fizioterapijas, uztura speciālisti, laboratorijas ārsti un citi. Mērķis ir veicināt vienotu, uz pacientu vērstu pieeju, kurā medicīniskā un psihoemocionālā rehabilitācija ir saistīta ar pārējo aprūpes procesu.
“Stacionārajā aprūpe kompleksa rehabilitācija ir pieejama lielākajās slimnīcās, rehabilitācijas centros. Savukārt ambulatori, izvērtējot pacienta veselības stāvokli, lēmumu par pakalpojuma saņemšanu pieņem fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts. Būtiska loma pacienta ceļā ir ģimenes ārstiem, kuri apzinās rehabilitācijas lomu, savlaicīgi pamana pacienta stāvokli, novirza pie speciālista pakalpojuma saņemšanai. Viņš pazīst pacientu arī pirms diagnozes, līdz ar to vislabāk spēj atpazīt arī rehabilitācijas vajadzības. Psihoemocionālās rehabilitācijas jomā tieši ģimenes ārsts būs tas, kurš izvērtēs vajadzības, sniegs atbalstu primārās aprūpes ietvaros un nepieciešamības gadījumā piesaistīs citus speciālistus,” norāda Līga Isajeva, ģimenes ārste “Veselības centru apvienībā”.
Rehabilitācijas pakalpojumu problemātikai Latvijā ir pievērsta uzmanība arī valstiskā līmenī. Veselības ministrijas izstrādātajā veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā plānā 2025.–2027. gadam kā mērķis ir izvirzīta šo pakalpojumu pilnveidošana un pieejamības uzlabošana, lai pacienti tos varētu saņemt atbilstoši vajadzībām, visos reģionos un gaidīšanas rindas nepārsniegtu 10 dienas.
Savukārt OECD Latvijas vēža valsts profila ziņojumā uzsvērts – līdz ar skrīningu paplašināšanu, diagnostikas un ārstēšanas uzlabošanu, turpmākos gadus pieaugs arī pacientu skaits un vajadzība pēc rehabilitācijas pakalpojumiem. Savlaicīgi pieejama rehabilitācija ir būtiska visaptverošas onkoloģiskās aprūpes sastāvdaļa, kas palīdz mazināt komplikāciju un funkcionēšanas traucējumu risku un uzlabot pacientu dzīves kvalitāti.
Konferencē uzstāsies vadoši nozares eksperti – profesori, ārsti praktiķi un fizioterapeiti, uztura speciālisti no dažādām veselības aprūpes iestādēm un profesionālajām asociācijām. Ar priekšlasījumiem konferencē piedalīsies PSKUS Onkoloģijas klīnikas vadītāja, onkoloģe ķīmijterapeite Ph.D. Aija Geriņa, ģimenes ārsts, internists, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidents Ainis Dzalbs, PSKUS Rehabilitācijas medicīnas centra vadītāja, LU Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas rezidentūras studiju programmas vadītāja Anda Nulle, psihiatrs, Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Māris Taube, VCA ginekoloģe, dzemdību speciāliste Karlīna Elksne, RSU docētāja, klīnikas DiaMed sertificēta uztura speciāliste Žaklīna Kupča, sertificēta fizioterapeite, VCA Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas virziena vadītāja Elīna Bergmane, “Centrālās laboratorijas” Imunoloģijas un imūnhepatoloģijas nodaļas vadītāja Vlada Terepa un citi.
Konferencē aicināti piedalīties ģimenes ārsti, rehabilitācijas un fizikālās medicīnas ārsti, diētas ārsti, fizioterapeiti, neirologi, ginekologi, uztura speciālisti, farmaceiti un citi medicīnas speciālisti. Pasākuma dalībnieki varēs iegūt 8 tālākizglītības punktus (TIP).
Plašāka informācija: www.vca.lv.
