Latvijā vīrieši dzīvo par 9,8 gadiem īsāku mūžu nekā sievietes un viņu dzīves ilgums ir īsāks nekā vidējam vīrietim Eiropas Savienībā. Novembrī atzīmē Starptautisko vīriešu dienu, pievēršot uzmanību vīriešu veselības un labbūtības jautājumiem. Jaunā aptaujā skaidroti iedzīvotāju paradumi un attieksme pret veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu tieši vīriešu vidū.
Aptaujā atklāts, ka gandrīz trešdaļai (29%) Latvijas vīriešu apkārtējie un visbiežāk jeb 20% gadījumu dzīvesbiedri uzņemas iniciatīvu un palīdz risināt ar veselību saistītus jautājumus – pierakstīties pie ārsta, uz izmeklējumiem un citus. Tikmēr sieviešu vidū šis rādītājs ir krietni zemāks – tikai 6% atzīst, ka šajos jautājumos palīdz apkārtējie.
“Raugoties uz vīriešu veselības rādītājiem Latvijā, redzam vairākus būtiskus izaicinājumus – īsāks paredzamais mūža ilgums, augsta saslimstība ar hroniskām slimībām, ko ietekmē arī novēršamie faktori, piemēram, dzīvesveids. Būtiski, ka slimības identificējam novēloti un veselības aprūpes sistēmā vīrieši nonāk tad, kad veselības problēmas jau ietekmē viņu dzīves kvalitāti. To apliecina arī pētījumi – vīrieši retāk izmanto primārās veselības aprūpes iespējas, turklāt attieksme ne vienmēr ir saistīta tikai arī informācijas trūkumu vai nevēlēšanos par sevi rūpēties,” norāda Zane Kaktiņa, “Centrālās laboratorijas” un “Veselības centru apvienības” valdes priekšsēdētāja, uzsverot, ka būtiski ir ne tikai aicināt vīriešus rūpēties par savu veselību, bet arī nodrošināt ērtas, pieejamas un saprotamas iespējas to darīt.
Apgalvojumam “ja veselības problēma netraucē strādāt un pildīt ikdienas pienākumus, nav iemesla doties pie ārsta” piekrīt 43% aptaujāto vīriešu. Vienlaikus sieviešu vidū šādi atbildējušo īpatsvars ir līdzīgs – 40%. Kopumā visbiežāk apgalvojumam piekrīt Vidzemē dzīvojošie iedzīvotāji – 51%, kā arī iedzīvotāji, kuri šobrīd nestrādā un darbu nemeklē (62%).
Kirils Ivanovs, pieredzējušais urologs “Veselības centru apvienībā” un “Klīnikā EGV” uzsver: “Biežākie vīriešu nāves iemesli Latvijā ir sirds un asinsvadu slimības, plaušu un arī prostatas vēzis, ievērojami pārsniedzot ES vidējos mirstības rādītājus. Prostatas vēzis ir arī biežāk sastopamais ļaundabīgais audzējs vīriešu vidū, tāpēc diagnostika ir jāveic laicīgi. Taču praksē redzam, ka profilaktiskas apskates galvenokārt veic gados jaunāki pacienti. Daudzas uroloģiskas slimības attīstās klusi un bez simptomiem. Tāpēc aicinātu vīriešus par savu veselību rūpēties savlaicīgi. Profilaktiska pārbaude ir ieguldījums, kas ļauj attālināt ielaistas slimības sekas!”
Iedzīvotāju vērtējumā vīrieši visbiežāk nepietiekami pievērš uzmanību trim veselības jomām – sirds un asinsvadu veselībai, psihiskajai veselībai, tostarp trauksmei un depresijai, kā arī prostatas un urīnceļu veselībai. Turklāt abu dzimumu viedoklis par vīriešu biežāk novārtā atstātiem veselības jautājumiem sakrīt. Jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem ieskatā aktuālākā problēma ir psihiskā veselība – 65% uzskata, ka vīrieši tai pievērš pārāk maz uzmanības. Savukārt vecākās paaudzes iedzīvotāji biežāk (60%) norāda uz sirds un asinsvadu veselību.
Vēl 20% aptaujāto uzskata, ka vīrieši dara par maz, rūpējoties par vielmaiņu, tostarp ķermeņa svaru. Tikai 2% iedzīvotāji domā, ka vīrieši pietiekami rūpējas par savu veselību visās jomās.
Novembrī ar mērķi veicināt izpratni par regulāru preventīvu veselības pārbaužu nozīmi vīriešiem notiks “Veselības centru apvienības”, “Centrālās laboratorijas” un “Mēness aptiekas” kopīgi rīkota sociālā akcija #PārbaudītsVīrietis, aicinot ikvienu vīrieti Latvijā – Pārbaudi veselību, nevis izturību!
Vairāk informācijas: www.veseliba.lv.
* Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju, aptaujājot 1001 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, 2026. gada oktobrī veica pētījumu aģentūra “Norstat” pēc sociālās akcijas #PārbaudītsVīrietis rīkotāju pasūtījuma.
