Pieņemu, ka jautājumā kļūdaini ir norādīts Civilprocesa likuma 76. pants un jūs domājāt Civilprocesa likuma 75. panta trešo daļu, kas noteic, ka līdzdalībnieki var uzdot lietas vešanu vienam no viņiem vai vienam kopējam pārstāvim.

Vispirms jums būtu jāsaprot, ka puses procesuālo tiesību pārņemšana atbilstoši Civilprocesa likuma 77. pantam nozīmē to, ka viena no pusēm – jūs – no konkrētās civillietas izstājaties un jūsu vietā, ja tiesa to pieļauj, stātos cita persona – jūsu tiesību pārņēmējs –, līdz ar to jums vairs nebūtu lietas dalībnieka statusa (attiecīgi arī tupmāk minētajā tiesvedībā nebūtu nekādu tiesību vai pienākumu).

Situācijas, kad parasti notiek procesuālo tiesību pārņemšana, ir, piemēram, fiziskās personas nāves gadījumā (puses vietā stājās mantojumu pieņēmušie mantinieki), juridiskā persona beidz pastāvēt, prasījuma cesija, parāda pārvede un citi gadījumi.

Tas nozīmē, ka jāpastāv pamatotiem apstākļiem, lai jūsu procesuālās tiesības saskaņā ar Civilprocesa likuma 77. panta noteikumiem varētu pārņemt cita persona, kā arī tiesa, izskatot pieteikumu par procesuālo tiesību pārņemšanu, lemj, vai ir pieļaujama minēto tiesību pārņemšana.

Pieņemot, ka jūsu nodoms nav atteikties no prasītāja tiesībām, bet noteikt citu personu, kura var pārstāvēt jūs minētajā tiesvedībā, vēršu jūsu uzmanību, ka Civilprocesa likuma 82. pants nosaka: fiziskas personas lietas tiesā var vest pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību.

Tas nozīmē, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 83. pantu jūs varat pilnvarot jebkuru fizisku personu pārstāvēt jūs tiesā, piemēram, jūsu dēlu.

Tomēr ir jāņem vērā, ka var būt ierobežojumi pārstāvības realizēšanai, un tie ir noteikti Civilprocesa likuma  82.¹ pantā un 84. pantā (piemēram, par pārstāvi nevar būt persona, kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības vest citu personu lietas, vai arī noteiktu lietu  kategorijās pārstāvību var realizēt tikai advokāts), tādēļ pirms pārstāvības noformēšanas nepieciešams pārliecināties, vai nepastāv kādi no minētajos pantos noteiktajiem ierobežojumiem.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 85. panta pirmajai daļai fizisko personu pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru. Pārstāvja pilnvarojumu pārstāvāmais (jūs) tiesā var arī izteikt mutvārdu pieteikumā, un par to izdarāms ieraksts tiesas sēdes protokolā.

Savukārt, ja vēlaties pilnvarot otru prasītāju pārstāvēt jūs konkrētajā tiesvedībā, tad Civilprocesa likuma 85. panta piektā daļa nosaka: ja pilnvarotais pārstāvis ir viens no procesuālajiem līdzdalībniekiem citu līdzdalībnieku uzdevumā, pārstāvamais (jūs) viņa pilnvarojumu tiesā var izteikt mutvārdu pieteikumā, un par to izdarāms ieraksts tiesas sēdes protokolā.

Pārstāvim ir tiesības jūsu vārdā izpildīt visas procesuālās darbības, izņemot tās, kuru izpildīšanai nepieciešams īpašs pilnvarojums (saskaņā ar Civilprocesa likuma 86. panta otro daļu: pilnīga vai daļēja atteikšanās no prasības, prasības priekšmeta grozīšana, pretprasības celšana, prasības pilnīga vai daļēja atzīšana, izlīguma noslēgšana, lietas nodošana šķīrējtiesai, tiesas nolēmumu pārsūdzēšana apelācijas vai kasācijas kārtībā, izpilddokumentu iesniegšana piedziņai, piespriestās mantas vai naudas saņemšana, izpildu lietvedības izbeigšana), kā arī jums uz pilnvaras pamata veiktās pārstāvja darbības būs saistošas.

Tomēr jūs jebkurā laikā varat atsaukt pārstāvim doto pilnvarojumu (paziņojot par to tiesai) un turpināt pati realizēt savas procesuālās tiesības.