Tiesības un ierobežojumus uz blakus darbu nosaka Darba likuma 91. un 92. pants. Darba devējs darbinieka tiesības veikt blakus darbu var ierobežot, ciktāl tas attaisnojams ar darba devēja pamatotām un aizsargājamām interesēm, it īpaši, ja šāds blakus darbs negatīvi ietekmē vai var ietekmēt darbinieka saistību pienācīgu izpildi. Un darba līgumā var būt norāde, ka tiesības strādāt blakus darbu ir jāsaskaņo ar darba devēju.

Blakus darba saskaņošana parasti nozīmē sniegt darba devējam informāciju, kurā uzņēmumā tiks veikts blakus darbs, kādi būs paredzamie darba pienākumi. Darba devējam ir jāpārliecinās, vai darbs pie cita darba devēja neveidos interešu konflikta situāciju, kas viņam var kaitēt un atstāt negatīvu ietekmi uz uzņēmuma darbību.

Valsts ieņēmumu dienestā reģistrējot saimniecisko darbību, norāda pamatdarbības veidu un papildu darbības veidus atbilstoši Saimnieciskās darbības statistiskajai klasifikācijai Eiropas Kopienā (NACE 2. red.)

NACE 2. red. kodu klasifikators atrodams Centrālās statistikas pārvaldes ārējā tīmekļa vietnē https://www.csp.gov.lv/lv/klasifikacija/nace.

Nodokļu maksātāji informāciju par savu pamatdarbības un papildu darbības veidu iesniedz, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).

Saimnieciskās darbības veicējam jāmaksā nodokļi kā pašnodarbinātajam.

Ja ienākumi mēnesī ir mazāki par 500 eiro, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas jāveic 10% apmērā pensiju apdrošināšanai.

Ja pēc saimnieciskās darbības uzsākšanas ceturksnī paredzami par 500 eiro mazāki ienākumi mēnesī, vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrāciju VID jāiesniedz iesnieguma prognoze par to, lai netiktu aprēķinātas papildu maksājamās iemaksas līdz valstī noteiktās minimālās algas apmēram.