Labdien! Vēlos zināt, kādas ir starptautiskās un/vai Eiropas Savienības cilvēktiesību (un bērnu tiesību) aizsardzības iestādes un/vai komisijas, kurām varētu nosūtīt sūdzības. Situācija ir tāda, ka esmu tētis un laulības šķiršanas lietā (civillieta) Ogres bāriņtiesa ir safabricējusi lietu, iekļāvusi melīgu (pierādāms) informāciju un pat iznīcinājusi daļu no pierādījumiem, kā arī mocījusi bērnu: panākusi, ka 8 g. v. bērns paraksta protokolus. Tāpat Ogres bāriņtiesa ir maldinājusi tiesu, kā rezultātā tika pieņemts lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kā arī Ogres bāriņtiesa ilgstoši neatbild uz elektroniski parakstītiem iesniegumiem, nepaziņo rezultātu pat administratīvajā procesā par vecāka tiesību apturēšanu. Es vairs neticu Latvijas tiesu varai kopš civilprocesa, kura laikā uz tiesneša pieprasījumu sniegt atzinumu par mainīto saskarsmi Ogres bāriņtiesa tiesas sēdē noraidīja tiesas lūgumu (3 reizes) un netika sodīta. Ogres bāriņtiesa neļauj iepazīties ar lietu/lietām, pat dokumentu sarakstiem, aizbildinoties, ka dokumentu identifikatori varot radīt kaitējumu bērnam (precīzs citāts). Kur ārpus Latvijas es varu lūgt tiesisko palīdzību?
Situācijas apraksts nevieš skaidrību, kā savu tiesību aizstāvības nolūkā ir rīkojies bērna tēvs, piemēram, vai bāriņtiesas izdotie akti ir tikuši apstrīdēti likumā noteiktajā kārtībā. Bāriņtiesas lēmumi ir administratīvi akti, kas saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 49. panta pirmo daļu stājas spēkā un izpildāmi nekavējoties. Taču bāriņtiesas lēmumu ieinteresētā persona var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā (APL) noteiktajā kārtībā.
APL 79. panta pirmā daļa noteic, ka administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, bet, ja rakstveidā izdotajā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, – viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas.
Savukārt APL 75. panta pirmajā daļā noteikts, ka administratīvais akts ir spēkā, bet to var apstrīdēt, ja:
Iestādes izdotu administratīvo aktu var pārsūdzēt, vēršoties iestādē, kura izdevusi attiecīgo administratīvo aktu, ar iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu.
Ja iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu atbilst likuma prasībām vai iestādes noteiktajā termiņā trūkumi ir novērsti, iestāde iesniegumu nekavējoties nosūta izskatīšanai augstākai iestādei. Tātad personas apstrīdētu administratīvo aktu izskata gan pati iestāde, gan augstākā iestāde, bet lēmumu pieņem augstākā iestāde.
Ja iestāde iesniedzēja lūgumu neapmierina, iesniedzējs tiesā var apstrīdēt un pārsūdzēt šo iestādes lēmumu kā administratīvo aktu.
Atbilstīgi starptautiskajiem un Eiropas Savienības (ES) cilvēktiesību aktiem dalībvalstīm ir jānodrošina tiesības ikvienam vērsties tiesā vai citā alternatīvā strīdu regulēšanas iestādē un saņemt tiesību aizsardzību, ja šo personu tiesības ir aizskartas. Ja personām nav izdevies atrisināt lietu valsts tiesās, tās var vērsties iestādēs Eiropas vai starptautiskajā līmenī.
Plašāks skaidrojums, kādos gadījumos persona var vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, ir pieejams Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja mājaslapā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!