Vispārējā kārtībā likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli kā ienākumu no kapitāla pieauguma. Nodokļa likme ir 20% no starpības, kāda veidojas, no pārdošanas ieņēmuma atņemot īpašuma iegādes un ieguldījumu vērtību.

Nodoklis nav jāmaksā, ja ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāks par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas (minētajā 60 mēnešu periodā) līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese) (likuma 9. panta pirmās daļas 33. punkts).

Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 45. punktā ir noteikts: piemērojot likuma 9. panta pirmās daļas 33. punktu, tajā minētais laikposms, kad nekustamais īpašums bijis personas deklarētā dzīvesvieta (12 mēneši), ir jebkuri 12 mēneši pēdējo 60 mēnešu laikā līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai.

Tātad nodokļa atbrīvošanai noteiktais deklarēšanas kritērijs attiecas uz pēdējiem pieciem gadiem pirms īpašuma pārdošanas. Tam, ka dzīvoklī ir bijusi deklarētā dzīvesvieta pirms daudziem gadiem, nav nozīmes.

Likumā nav noteikts, ka nevar mainīt deklarēšanās vietu uz citu savu īpašumu. Līdz ar to, deklarējoties noteiktos 12 mēnešus pirms dzīvokļa pārdošanas, būtu tiesības uz nodokļa atbrīvojumu. 

Kādā gadījumā ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas nebūs apliekams ar nodokli, jānoskaidro Valsts ieņēmumu dienestā.

Par to, kādā veidā noformējama meitas atteikšanās no tiesībām uz šo dzīvokli līdz mūža galam, jākonsultējas ar juristu.