E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 24189
Lasīšanai: 5 minūtes

Apelācijas sūdzība par pirmās instances tiesas nolēmumu

J
jautā:
13. septembrī, 2021
Vēsma

Labdien! Strādāju pašvaldības sociālajā dienestā par darbinieku darbam ar ģimenēm un bērniem. 2017. gadā no darba mani atbrīvoja, jo tiekot samazināts darbinieku skaits. Vērsos ar prasību tiesā pret pašvaldību, un 2019. gada novembrī ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas spriedumu mani atjaunoja darbā. 2021. gada jūnijā sociālais dienests mani atkārtoti atbrīvoja no darba, un es atkārtoti vērsos ar prasību tiesā pret pašvaldību. Pašvaldība tiesā pamatoja, ka nevar būt atbildētājs un prasība ir iesniegta pret nepareizo atbildētāju, jo tā bija jāceļ pret sociālo dienestu.

Izraksts no tiesas sprieduma: “Tiesa uzskata, ka prasītāja, uzskatot, ka Balvu novada Dome atbild par visām Dienesta darbībām un saistībām, paplašināti tulko minēto tiesību normu. Minētā norma, tiesasprāt, tulkojama tādējādi, ka atvasināta publiskā persona, šajā gadījumā Balvu novada Dome, atbild par pastarpinātās pārvaldes iestādes, šajā gadījumā Dienesta, darbību tikai tajā jomā, kurā iestādei tika nodota atvasinātas publiskās personas kompetence, šajā gadījumā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanas nodrošināšana un pakalpojumu administrēšana.
Taču darba tiesiskās attiecības ir privāttiesiskās attiecības, jo darba līgumisko attiecību kā saistību tiesību veida pamata ir tiesisks darījums, kura dibināšanas, pārgrozīšanas un izbeigšanas pamatā ir divu personu saskanīga griba (Civillikuma 1402., 1403., 1427. pants), nevis imperatīvā norma (pavēle), kā tas būtu publisko tiesību jomā, un, secīgi, par kuru atbildētu atvasinātā publiskā persona.
Dienests, kā pastarpinātās pārvaldes iestāde, ir tiesīgs darboties privāto tiesību jomā.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 87. pantā ir ietverti pamatnoteikumi publiskas personas darbībai privāto tiesību jomā. Saskaņā ar minētā panta pirmās daļas pirmo punktu publiska persona privāto tiesību jomā darbojas, veicot darījumus, kas nepieciešami tās darbības nodrošināšanai. Minētais tiesiskais regulējums, ņemot vērā Valsts pārvaldes iekārtas likuma 4. panta otro daļu, 30. panta pirmo daļu, ir attiecināms arī uz pastarpinātās pārvaldes iestādēm.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17. panta otrās daļas 4. punktā noteikts, ka iestādes vadītājs ieceļ amatā un atbrīvo no tā amatpersonas, pieņem darbā un atlaiž no tā darbiniekus.
Tādējādi, likums piešķīra pastarpinātas pārvaldes iestādei tiesības darboties privāttiesību jomā, tajā skaitā, slēgt privāttiesiskos darījumus, ja tas ir nepieciešams tās darbības nodrošināšanai.
Kā bija minēts iepriekš, Darba līgums ir privāttiesisks darījums. Izmantojot pastarpinātas pārvaldes iestādei piešķirtas tiesības darboties privāttiesību jomā darba līgumus, tajā skaitā arī Darba līgumu ar prasītāju, slēdz pati iestāde, tās vadītāja personā saskaņā ar Dienesta nolikuma 35. punktu (lietas 96.–98. lapa). Novada Dome ieceļ un slēdz darba līgumu tikai ar Viļakas novada Sociālā dienesta vadītāju (Nolikuma 24. punkts). Darba attiecībās starp Dienestu un tā darbiniekiem nodibina un izbeidz Dienests kā otrais kontrahents. Prasītāja, noslēdzot Darba līgumu, darba tiesiskās attiecības nodibināja ar Dienestu nevis Balvu novada Domi, līdz ar to Balvu novada Dome nevar būt atbildīga par iespējamajiem likuma pārkāpumiem Darba līguma izbeigšanas procedūrā un prasība šajā sakarā būtu ceļama pret tiešo darba devēju – Dienestu.
Tādējādi, tiesa nonāk pie secinājuma, ka prasība celta pret neīsto atbildētāju, kas ir patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai pilnā apjomā, līdz ar ko tiesa nevērtē citu prasījumu pamatotību.”

Lūdzu sniegt skaidrojumu. 1. Vai tiesām pašvaldība neuzņemas tiesisku atbildību par prettiesiskiem pašas izveidoto iestāžu darbinieku lēmumiem? 2. Vai man ir tiesības atkārtoti vērsties tiesā un iesniegt prasību pret sociālo dienestu (īsto atbildētāju)? Kopš manas atbrīvošanas tagad ir pagājuši vairāki mēneši. Sociālais dienests mani atbrīvoja no darba slimības laikā, un man netika norādīts, kur un cik ilgā laikā dienesta lēmumu var pārsūdzēt.

A
atbild:
29. septembrī, 2021
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija
Imants Muižnieks, zvērināts advokāts, Dr. iur.

Šajā gadījumā nevis jāvēršas tiesā ar jaunu prasību, norādot citu atbildētāju, bet gan Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā un termiņā jāiesniedz apelācijas sūdzība par pirmās instances tiesas nolēmumu.

Vēl piebilstams, ka pašvaldība savai struktūrvienībai – sociālajam dienestam – savu kompetenci nenodod, bet gan realizē ar likumu “Par pašvaldībām” 15. pantā noteiktās funkcijas ar šo struktūrvienību palīdzību. Citiem vārdiem sakot, pašvaldība izveido savas iestādes, tostarp arī centrālo administrāciju, lai nodrošinātu autonomo funkciju pildīšanu. Tas nozīmē, ka atbildētājs bija norādīts pareizi.   

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 248 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU