Ražas veicināšanas pamatā ir bērzu ziedēšanas stimulēšana, kam izmanto vairākas zinātniskajās atziņās balstītas metodes, kas izstrādātas Somijā un Zviedrijā. Viena no tām ir no apakšas atstarotā gaismas daudzuma palielināšana. Kad Mežvidu bērzu sēklu plantācijā 2024. gadā būvēja jauno plastplēves seguma siltumnīcu, augsne tajā tika noklāta ar baltu atstarojošu segumu, lai bērza stādu vainagi būtu izgaismoti no apakšas. Tas būtiski palielinās gaidāmo bērza sēklu ražu.
Arī otra izmantotā metode saistīta ar stādiem pieejamo gaismas daudzumu – trīs mēnešu garumā diennakts tumšajā laikā tiek veikta siltumnīcas apgaismošana. Papildu apgaismošanu uzsāka maijā un to plānots veikt līdz augustam. Pēc zviedru zinātnieku jaunākajām atziņām, papildu apgaismojums veicina ģeneratīvo pumpuru aizmešanos un nostiprināšanos, tātad – papildu sēklu ražu pēc gada.
Trešā ražas stimulēšanas metode ir ogļskābās gāzes koncentrācijas palielināšana gaisā – to veic ar propāna gāzes sildītāju. Ogļskābās gāzes koncentrācijas palielināšana bērzu sēklu plantācijā Mežvidos ilga nepilnu mēnesi – tā tika uzsākta 2. jūnijā un ilga līdz 20. jūnijam. Turklāt ogļskābās gāzes koncentrācijas palielināšana notika konkrētā diennakts laika posmā – to sāka pulksten trijos naktī un turpināja līdz astoņiem no rīta.
Ieguldītā darba rezultātus varēs novērtēt 2026. gada pavasarī, kad spurdzēs nogatavosies bērzu sēklas.
Mežvidu bērza sēklu plantācija ierīkota 2024. gadā ar 32 klonu komplektu, kas atbilst Latvijas Austrumu meža reproduktīvā materiāla (MRM) ieguves apgabalam. Plantācijā iegūst sēklu MRM kategoriju ar atzīmi “pārāks”, kas nozīmē, ka plantācijā iestādītie kloni ir pārbaudīti pēcnācēju pārbaudes stādījumos un ir ātraudzīgāki.
Pirmās bērzu spurdzes jaunajā Mežvidu plantācijā
Bērza sēklas tiek iegūtas siltumnīcā, lai nenotiktu sievišķo ziedu apputeksnēšanās ar nezināmas izcelsmes putekšņiem, tā nodrošinot maksimālu iegūstamo sēklu un vēlāk izaudzēto stādu selekcijas efektu.
Bērzs ir otra izplatītākā koku suga Latvijas valsts mežos. Bērzu audzes aizņem 23,3% no visiem LVM apsaimniekotajiem mežiem, kamēr egļu audzes klāj 22,3%, bet priedes – 45,3%.
