Labdien! Es būtu pateicīgs par padomu, ko īsti darīt, jo nav īsti saprotami likumi par zaudējumu atlīdzināšanu. Apstākļi ir šādi: pret mani tika ierosināta civilprasība par mantojumu, lieki piebilst, ka viss šis process ievilkās vairāku gadu garumā, nu esam nonākuši līdz noslēgumam un spriedumam. Prasība tika noraidīta un atzīta par nepamatotu, ņemot vērā ilgo tiesāšanos, daudzās tiesas sēdes, apelāciju, kasāciju. Summa, kas tika tērēta par advokāta pakalpojumiem, nav maza, protams, visi izdevumi ir pierādāmi ar kvītīm, lietas ietvaros pēc likuma tiek atmaksāta tikai trešā daļa. Jautājums ir šāds: ja reiz ierosinātā lieta nebija pamatota, ko atzina divas instances, vai es kā atbildētājs, kas tika nepamatoti ievilkts tiesāšanās procesā un savai aizstāvībai iztērējis līdzekļus, varu (un vai ir jēga) tiesā celt prasību par zaudējumu piedzīšanu?
Pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.
Ja prasība ir noraidīta, atstāta bez izskatīšanas vai ja prasītājs atteicies no prasības, tad tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos. Taču, ja prasītājs neuztur savus prasījumus, jo atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas ir labprātīgi apmierinājis, tiesas izdevumus valsts ienākumos piedzen no atbildētāja.
Ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam (Civilprocesa likuma 41., 42. pants).
Līdz ar citiem atlīdzināmajiem izdevumiem tiesas procesā ir iespējams atgūt arī izdevumus par advokāta palīdzību.
Izdevumi par advokāta palīdzību tiek piedzīti no prasītāja atbildētāja labā, ja prasība tiek noraidīta (Civilprocesa likuma 44. panta trešā daļa).
Ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50% no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.
Tiesa var noteikt mazāku apmēru atlīdzināmo izdevumu advokāta palīdzības samaksai, ievērojot taisnīguma un samērīguma principu, kā arī izvērtējot objektīvos ar lietu saistītos apstākļus, it īpaši lietas sarežģītības un apjomīguma pakāpi, tiesas sēžu skaitu lietas izskatīšanas laikā un tiesu instanci, kurā prasība tiek izskatīta.
Ņemot vērā judikatūrā noteikto, prasītājam, ceļot prasību, ir jāizvērtē prasības pamatotība, savukārt zvērinātam advokātam ir pienākums vērst uzmanību uz riskiem, kas prasības noraidīšanas un citos gadījumos var rasties attiecībā uz pretējās puses tiesībām prasīt atlīdzināt ar lietas vešanu radušos izdevumus.
Ja prasība noraidīta pilnībā, prasītājam ir jāatlīdzina atbildētāja ar lietas vešanu saistītie izdevumi, turklāt atbildētājam tie ir jāpieprasa procesa laikā.
Atbilstoši Augstākās tiesas judikatūrai (SKC- 143/2011), ja puse saskaņā ar Civilprocesa likuma 44. pantu nav lietas izskatīšanas gaitā pieteikusi lūgumus piedzīt tiesāšanās izdevumus, tostarp arī izdevumus advokāta palīdzības samaksai, tad šos jautājumus nevar izlemt citā, pavisam jaunā tiesvedības procesā, prasību pamatojot ar Civillikuma normām par zaudējumu atlīdzināšanu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!