Civillikumā ir noteikti “ņeatņemamās daļas tiesīgie”, proti, tās personas, kurām neatkarīgi no testatora atstātā mantojuma ir tiesības uz sava mantojuma daļas prasījumu, kas ir izsniedzama naudā. Civillikuma 422., 423. punktā ir noteikts: “Testators savam nāves gadījumam var brīvi noteikt par visu savu mantu, ar to ierobežojumu, ka viņa neatņemamās daļas tiesīgajiem atstājamas viņu neatņemamās daļas. Šis noteikums jāievēro, arī ieceļot pēcmantinieku.”

“Neatņemamās daļas tiesīgie” ir laulātais un lejupējie, bet, ja nav lejupējo, kas pārdzīvojuši mantojuma atstājēju, tad laulātais un tuvākās pakāpes augšupējie.

Neatņemamās daļas tiesīgajiem ir tikai prasījuma tiesības uz neatņemamās daļas izdošanu naudā (788. p.). Tiesības uz neatņemamo daļu ir mantojamas un tālāk nododamas tiesības.”

Atbilstoši Civillikuma 423. pantā noteiktajam: “Neatņemamās daļas tiesīgajam ir jāpiesaka savas tiesības uz neatņemamo daļu līdz uzaicinājumā noliktajam termiņam. Ja līdz šā termiņa notecējumam viņš savas tiesības  nepiesaka, tad atzīstams, ka viņš no tām atteicies.”

Atbilstoši Civillikuma 425. pantā paredzētajam: “Neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais manto pēc likuma. Šo daļu noteic pēc tā mantas sastāva un vērtības, kāds bijis testatora nāves dienā.”

Ja jūsu māte ir neatņemamās daļas tiesīgā, tad viņai ir tiesības pieprasīt savu mantojuma daļu (to izdošanu naudā), piesakoties mantojumam pie notāra ar lūgumu uzsākt mantojuma lietu uzaicinājumā noteiktajā termiņā.

Ja vecmamma ir mirusi jau 2018. gadā, jāvērtē, vai un kā notika pieteikšanās mantojumam.

LV portālā ir publicēts raksts par to, kā un kādā termiņā pieteikties mantojumam, raksts ir atrodams šeit.