Minētos jautājumus regulē Zemes pārvaldības likums, kura mērķis ir veicināt ilgtspējīgu zemes izmantošanu un aizsardzību. Minētais likums nosaka zemes izmantošanas un aizsardzības principus un nosacījumus.

Zemes pārvaldība ir darbību un pasākumu kopums zemes politikas īstenošanā un ir vērsta uz ilgtspējīgas zemes apsaimniekošanas sekmēšanu, nodrošinot līdzsvaru starp zemes izmantošanu un tās aizsardzību.

Latvijā zemes izmantošanas un aizsardzības jautājumi ir skarti vairākos tiesību aktos. Piemēram, tiesību normas par zemes īpašnieku tiesībām un pienākumiem ir minētas Zemes pārvaldības likumā, Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, kā arī Civillikumā.

Minētos jautājumus reglamentē arī citi normatīvie akti: Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumi Nr. 748 “Noteikumi par darījumiem ar lauksaimniecības zemi”, 2013. gada 28. maija noteikumi Nr. 291 “Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām” un 2004. gada 5. oktobra noteikumi Nr. 833 “Kārtība, kādā iegūstama un apkopojama informācija par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām”.

Minētie jautājumi ir ļoti vispārināti. Konkrētu darbību veikšanai jāpiemēro konkrētu normatīvo aktu normas, piemēram: no lauksaimniecības zemes novācot koku vai krūmāju apaugumu, koki vai krūmāji jācērt saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumiem Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža”.

Attiecībā uz invazīvo augu un dzīvnieku sugām Latvijai ir saistoša Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību, Ministru kabineta 2008. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 467 “Invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas noteikumi”, Ministru kabineta 2008. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 468 “Invazīvo augu sugu saraksts” un Ministru kabineta 2008. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 559 “Invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanas noteikumi”.

Papildus informējam, ka lauksaimniecības zemes īpašnieki Lauku atbalsta dienesta mājaslapā var iepazīties ar nosacījumiem, lai pieteiktos platību maksājumiem, kas ir ikgadējs finansiāls atbalsts lauksaimniekiem vai meža zemju īpašniekiem.

Ikviena fiziska vai juridiska persona ir tiesīga pretendēt uz valsts un Eiropas Savienības finansiālu atbalsta, kuru var saņemt par lauksaimniecībā izmantojamās zemes vai meža zemes katru apsaimniekoto hektāru. Pretendentam savukārt  tiesību akti uzliek pienākumus, kā arī nosaka atbildības uzņemšanos par Lauku atbalsta dienestam sniegtās informācijas patiesumu. Maksājumus var saņemt tikai tad, ja lauksaimnieks izpilda visus atbalsta saņemšanas nosacījumus, galvenais no tiem – zeme tiek apsaimniekota un kopta.

Ministru kabineta 2010. gada 13. jūlija noteikumi Nr. 635 “Kārtība, kādā apseko un nosaka neapstrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību un sniedz informāciju par to” nosaka neapstrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību noteikšanas kārtību  un institūcijas, kas apseko minētās platības un sniedz vietējām pašvaldībām informāciju, kā arī nosaka pazīmes pēc kurām atzīst, ka zeme netiek uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī.

Neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, izņemot zemi, kuras platība nepārsniedz vienu hektāru vai kurai normatīvajos aktos ir noteikti lauksaimnieciskās darbības ierobežojumi, apliek ar nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi 1,5% apmērā (kopā 3%) saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli”.