Notariāta likuma 163. pants noteic, ka par katru amata darbību (65. un 66. pants) zvērināti notāri neatkarīgi no valsts nodevām ņem atlīdzību. Vienlaikus minētā likuma 166. pants paredz, ka Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP) noteic, kuras fiziskās un juridiskās personas var tikt atbrīvotas no zvērināta notāra atlīdzības vai kurām šī atlīdzība samazināma un kādā apmērā.

Atbilstoši iepriekš minētajai tiesību normai LZNP ir noteikusi kārtību, kādā personu var atbrīvot no atlīdzības zvērinātam notāram vai šo atlīdzību samazināt.

Konkrētajā situācijā, tā kā mantojuma vērtība nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēnešalgu, zvērināts notārs var atbrīvot mantinieku no amata atlīdzības, kas noteikta par mantojuma apliecības izsniegšanu.

Vienlaikus mantiniekiem tomēr ir jāveic amata atlīdzības taksēs paredzētais maksājums par mantojuma lietas uzsākšanu (mantošanas iesniegumu), jo zvērināta notāra darba apjoms mantojuma lietā ar nelielu mantas vērtību ir tāds pats kā citās lietās, bet zvērināta notāra darbība netiek finansēta no valsts vai pašvaldību budžeta. Zvērināts notārs nav tiesīgs atbrīvot mantiniekus no maksājumiem, kas veicami valsts budžetā (valsts nodevas un PVN), tāpat jāveic maksājums oficiālajam izdevumam “Latvijas Vēstnesis” par mantojuma atklāšanās izsludināšanu.

Zvērinātu notāru atlīdzības taksi un tās noteikšanas kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 737 “Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību”. Atlīdzības takse par mantojuma lietu vešanu atrodama šo noteikumu V nodaļā.