E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 23017
Lasīšanai: 5 minūtes

Ja darba devējs nenodarbina un neveic darbības dīkstāves pabalsta piešķiršanai

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
14. aprīlī, 2021
Sanita

Kā rīkoties un kur vērsties, ja darba devējs laikus neiesniedz visus nepieciešamos dokumentus, lai darbinieki spētu saņemt dīkstāves pabalstu, kas tiem pienākas pēc likuma?

A
atbild:
22. aprīlī, 2021
Valsts darba inspekcija
Dace Stivriņa, Darba tiesību nodaļas Konsultatīvā centra vadītāja

Atbilstoši Darba likuma noteikumiem darbiniekam ir pienākums veikt tos darbus, kuri nepieciešami viņa saistības pienācīgam izpildījumam, kā arī pienākums veikt darbu noteiktā darba laika ietvaros (Darba likuma 51. panta pirmā daļa, 52. pants). Savukārt darba devējam ir pienākums nodrošināt tādu darba organizāciju un darba apstākļus, lai darbinieks varētu izpildīt viņam noteikto darbu (Darba likuma 51. panta otrā daļa). Ņemot vērā minēto, darbiniekam ir nodrošināms darba līgumā nolīgtais darba laiks, veicamais darbs, kā arī nolīgtās darba samaksas izmaksa.

Darba likumā ir ietverts regulējums situācijās, kad darbiniekam nodrošināma atlīdzības izmaksa, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ. Viens no Darba likuma 74. pantā ietvertajiem gadījumiem, kad šāda atlīdzība ir izmaksājama, ir saistīts ar dīkstāvi. Dīkstāve ir situācija, kad darba devējs darbinieku nenodarbina vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības. Likums nenosaka dīkstāves noteikšanas iemeslus, tādējādi tās ir visas situācijas, kad darba devējs objektīvu apstākļu dēļ nevar nodarbināt darbinieku vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības. Darbiniekam par dīkstāves laiku ir izmaksājama noteiktā darba samaksa, akorda algas gadījumā ir izmaksājama vidējā izpeļņa (Darba likuma 74. panta otrā, trešā daļa). Par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, viņš šo atlīdzību nesaņem.

Ministru kabinets ir noteicis kārtību, kādā darba devēji var saņemt atbalstu tad, kad ārkārtējās situācijas apstākļos darba devēji nevar nodarbināt darbiniekus pilnu darba laiku (MK 10.11.2020. noteikumi Nr. 675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid- 19 krīzes apstākļos” paredz algu subsīdiju nepilnu darba laiku strādājošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai). Savukārt situācijā, kad darba devējs, pašnodarbinātā persona un patentmaksātājs ir spiests pilnībā pārtraukt darbinieku nodarbināšanu vai saimniecisko darbību, atbalsta saņemšanas kārtība noteikta MK 24.11.2020. noteikumos Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos”. Noteikumos noteikti kritēriji, kurus piemēro Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā noteikto īpašo atbalsta mehānismu - dīkstāvē esošu darbinieku, pašnodarbināto personu un pantentmaksātāju atlīdzības kompensēšanai (dīkstāves atbalsts) piemērošanai. Minētos noteikumus piemēro Valsts ieņēmumu dienests. Norādāms, ka pieteikšanos atbalstam par dīkstāvi veic darba devējs, savukārt Valsts ieņēmumu dienests izvērtē atbalsta piešķiršanu.

Jānorāda, ka tikai tad, ja netiek saņemts valsts atbalsts darbinieka dīkstāves apmaksai, darba devējam dīkstāve ir jāapmaksā no uzņēmuma finanšu līdzekļiem.

Ņemot vērā minēto, ja darba devējs jūs nenodarbina vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības, jums atbilstoši Darba likuma 94. panta pirmajai daļai savu aizskarto tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai ir tiesības pirmām kārtām vērsties ar sūdzību pie darba devēja. Sūdzību darba devējam jāizskata un rakstveida atbildi par pieņemto lēmumu jāsniedz nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas.

Sūdzību būtu ieteicams sagatavot divos eksemplāros un iesniegt darba devējam personīgi, uz darbinieka sūdzības eksemplāra saņemot atzīmi par sūdzības reģistrēšanu uzņēmuma lietvedībā, vai, ja lietvedības nav, tad lūdzot darba devēju izdarīt atzīmi par sūdzības saņemšanu, norādot datumu, parakstu un atšifrējumu. Tāpat sūdzību var nosūtīt darba devējam ierakstītā sūtījumā pa pastu uz uzņēmuma juridisko adresi, darbiniekam saglabājot Latvijas pasta kvīti, kas apliecina sūdzības nosūtīšanas faktu.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 41 jautājumu. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas