Likums “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” nosaka iedzīvotāju grupas, kurām ir tiesības īrēt pašvaldības dzīvokli. Palīdzību personai sniedz tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā attiecīgā persona deklarējusi savu dzīvesvietu, izņemot šā likuma 14. panta pirmās daļas 3., 4. un 5. punktā minēto gadījumu. Pašvaldība sniedz palīdzību arī tām personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu dzīvojamā mājā vai dzīvojamā telpā, kas pieder pašvaldībai, bet atrodas ārpus pašvaldības administratīvās teritorijas.

LV portāls jau rakstījis, ka likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 24. pants paredz palīdzību īrētās pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu.

Šim nolūkam likumā ir noteikts, ka:

• pašvaldība var sniegt palīdzību pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu domes saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā;
• palīdzību īrētās pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu pašvaldība sniedz tādā secībā, kādā reģistrēti iesniegumi par attiecīgā veida palīdzības saņemšanu.

Nezinot konkrētu pašvaldību, sniegt pilnvērtīgu atbildi, kāpēc netiekat uzņemta maiņas rindā, ir grūti. Konkrētās pašvaldības saistošajos noteikumos īrēto dzīvokļu apmaiņa var būt izklāstīta detalizētāk, paredzot arī papildu nosacījumus. Piemēram, ir pašvaldības, kuras piedāvā pašvaldības dzīvojamās telpas savstarpēji apmainīt pašiem īrniekiem, tā ir iespēja īrniekiem pašiem meklēt maiņas variantus.

Taču dodam iespēju iepazīties ar galvaspilsētā noteikto kārtību pašvaldībai piederošajiem dzīvokļiem.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes komisija personu reģistrācijai palīdzības saņemšanai atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu regulējumam (likums “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” un Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 153 “Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā”) nereģistrē personu (ģimeni), kura lieto pašvaldības dzīvokli, maiņai uz lielāku (pēc istabu skaita) pašvaldības dzīvokli.

Persona (ģimene) var pretendēt uz palīdzības saņemšanu īrētā pašvaldības dzīvokļa apmaiņai, ja:

• persona (ģimene) vēlas īrēt dzīvokli ar mazāku istabu skaitu, nekā šobrīd tiek īrēts. Piemēram, ja persona (ģimene) īrē trīsistabu pašvaldības dzīvokli, tad var tikt reģistrēta apmaiņai vienas vai divu istabu dzīvokļa izīrēšanai;
• personai veselības stāvokļa dēļ nepieciešams dzīvoklis nama 1. stāvā, ko apliecina ģimenes ārsts.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes komisijas personu reģistrācijai palīdzības saņemšanai izdoto nelabvēlīgo lēmumu persona var apstrīdēt Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktoram viena mēneša laikā no lēmuma paziņošanas brīža. Savukārt personai nelabvēlīgais Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora lēmums var tikt pārsūdzēts Administratīvajā rajona tiesā.

Ja persona (ģimene), kura īrē pašvaldības dzīvokli, vēlas īrēt pašvaldības dzīvokli ar lielāku istabu skaitu, tad viņai pašai jāpiemeklē vēlamais maiņas variants. Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta interneta mājaslapā pašvaldības dzīvokļa īrnieks var ievietot sludinājumu dzīvokļa apmaiņai.

Ja personas apgādībā ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni, tad šāda ģimene normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var pretendēt uz palīdzības saņemšanu dzīvokļa jautājumu risināšanā. Persona, kuras apgādībā ir vismaz trīs nepilngadīgi bērni, var tikt reģistrēta palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām, ja atbilst šādiem nosacījumiem:

• ienākumi un materiālais stāvoklis atbilst maznodrošinātas ģimenes statusam;
• nepieder dzīvošanai derīgs dzīvoklis (dzīvojamā māja) vai jebkurš zemes gabals Rīgā (izņemot, ja uz zemes gabala atrodas garāža), vai zemes gabals ārpus Rīgas (ne lielāks par 1 ha);
• pēdējo piecu gadu laikā labprātīgi nav atsavināts nekustamais īpašums, kas atbilst iepriekšminētajām pazīmēm;
• īrē pašvaldības vienas vai divu istabu dzīvokli vai dzīvokli, kurā vienā istabā jādzīvo pretēja dzimuma personām (izņemot laulātos), kas vecākas par septiņiem gadiem;
• dzīvo savā īpašumā esošā vienistabas dzīvoklī, kuru, saņemot pašvaldības īres dzīvokli, piekrīt atlīdzības nozīmē atdāvināt pašvaldībai;
• pēdējos piecus gadus dzīvesvieta deklarēta Rīgā, un ģimene īrē jebkura lieluma privātpersonai piederošu dzīvojamo telpu;
• nav parāda par pašvaldības īrētā dzīvokļa lietošanu, parāda par savā īpašumā esošā dzīvokļa apsaimniekošanu un pakalpojumiem, parāda par zemes nomu un/vai parāda par nekustamā īpašuma nodokli.

Turklāt ģimene nezaudē tiesības pretendēt uz iepriekšminētās palīdzības saņemšanu, ja kāds no bērniem sasniedz pilngadību, bet turpina atrasties vecāku apgādībā, jo iegūst vidējo, profesionālo vai augstāko izglītību. Šī tiesība saglabājas, līdz persona sasniedz 24 gadu vecumu.

Par kārtību, kādā persona var iesniegt Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā iesniegumu reģistrācijai palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanai, un par nepieciešamajiem dokumentiem var uzzināt, zvanot uz tālruni 67474700.