Diemžēl nav viegla veida, kā panākt, lai cita persona jūs “liek mierā”. Vispārējā gadījumā varat vērsties tiesā, lai prasītu atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu. Pret aizskaršanu noteiktos gadījumos var vērsties arī policijā, bet tad jābūt izdarītam kādam no Krimināllikumā noteiktajiem noziedzīgiem nodarījumiem vai administratīvajam pārkāpumam.

Ja vēlaties tiesāties pret personu, kura jūs aizskar, pirmkārt, būs nepieciešami pierādījumi, lai tiesā varētu pierādīt aizskāruma esamību. Nepastāvot pierādījumiem, par tiesību aizskāruma esamību jūsu prasība tiesā var tikt noraidīta. Civilprocesa likuma 93. panta pirmajā daļā skaidri noteikts: “Katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.”

Ar vārdiem izdarīta tiesību aizskāruma gadījumā nepārprotams pierādījums ir skaņas ieraksts, tomēr arī šādos gadījumos tiek vērtēta pierādījuma pieļaujamība. Jūsu tiesības izmantot slepeni izdarītu skaņas ierakstu savu tiesību aizsardzībai tiek vērtētas attiecībā pret aizskārēja tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību. 2020. gada pavasarī Senāts ir izdarījis atziņu, ka slepeni izdarīts skaņas ieraksts var būt pieļaujams pierādījums tiesā, ja nepastāv citu tikpat efektīvu pierādījumu, bet šāda atziņa neļauj domāt, ka slepeni izdarīta ieraksta izmantošana turpmāk vienmēr būs pieļaujama. Ja iespējams, pabrīdiniet personu, ka saruna tiek ierakstīta, norādiet, ka rīcība, ar kuru tiekat aizskarts, jums nav patīkama, un lūdziet to pārtraukt. Savukārt provocēt aizskārēju, cerot, ka šis materiāls jums lieliski noderēs tiesā, ir nepieļaujami.

Ja cieņas aizskārumi ir apkārtējiem skaidri redzami, tad pierādījums var būt arī liecinieku liecības. Par nodomu vērsties tiesā potenciālie liecinieki nav jābrīdina, jo tiem būs pienākums ierasties tiesā un tiesas priekšā patiesi atbildēt uz jautājumiem arī bez iepriekšējas brīdināšanas.

Par izdarītu morālo kaitējumu tiesā jāvēršas ar prasību par morālā kaitējuma piedziņu no personas, kura aizskar jūsu tiesības. Šāda prasība pamatojama ar Civillikuma 1635. panta pirmās un otrās daļas noteikumiem. Kaitējuma atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.

Atkarībā no tā, kā aizskārējs izturas, iespējams, var konstatēt arī sīkā huligānisma izdarīšanu vai kāda krimināllikumā paredzēta noziedzīga nodarījuma sastāvu. Vērā ņemams faktors būtu arī tas, ja šīs aizskārumi tiek izdarīti darbavietā. No jautājuma to nevar konstatēt, ja nepieciešams, aprakstiet savu situāciju sīkāk komentāros un vērsieties pēc juridiskās palīdzības.