Dzīvojamā zona ir apbūvēta teritorija (dzīvojamais masīvs, atpūtas vieta) vai tās daļa, kurā iebraukšana apzīmēta ar 533. ceļa zīmi, bet izbraukšana – ar 534. ceļa zīmi. 533. zīme apzīmē vietu, no kuras sākot ir spēkā Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) prasības, kas nosaka ceļu satiksmes kārtību dzīvojamās zonās, savukārt 534. zīme apzīmē dzīvojamās zonas beigas.

CSN nav paredzēts, ka 533. ceļa zīme un 534. ceļa zīme neattiecas uz policijas transportlīdzekļiem.

Ceļu satiksme dzīvojamās zonās noteikta CSN 139.–144.pantā, proti:

• dzīvojamā zonā, degvielas uzpildes stacijās un stāvvietās gājējiem un velosipēdu vadītājiem atļauts pārvietoties pa ietvēm un pa brauktuvi visā tās platumā;
• dzīvojamā zonā, degvielas uzpildes staciju un stāvvietu teritorijā gājējiem un velosipēdu vadītājiem ir priekšroka, taču viņiem aizliegts nepamatoti traucēt citu transportlīdzekļu braukšanu;
• transportlīdzekļu stāvēšana dzīvojamās zonās atļauta tikai speciāli paredzētās stāvvietās. Ja tādu stāvvietu nav vai ja tās ir aizņemtas, transport­līdzekļu stāvēšana atļauta tikai vietās, kur tas netraucē gājēju pārvietošanos vai citu transportlīdzekļu braukšanu.;
• dzīvojamā zonā aizliegts:
  • stāvēt transportlīdzekļiem ar iedarbinātu motoru ilgāk par 5 minūtēm;
  • iebraukt kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 5 t, kā arī traktortehnikai (izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams kravas iekraušanai, izkraušanai vai darbu veikšanai) un autobusiem, kuru garums pārsniedz 6 m (izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams pasažieru iekāpšanai vai izkāpšanai no tā);
• izbraucot no dzīvojamās zonas, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš citiem ceļu satiksmes dalībniekiem;
• šajā nodaļā minētās prasības attiecas arī uz daudzdzīvokļu namu pagalmiem.

Ceļu satiksmes likuma (CSL) 59. pants noteic, ka:

• par dzīvojamā zonā aizliegtu darbību veikšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 3 naudas soda vienību apmērā (15 eiro apmērā);
• par ceļa nedošanu citiem satiksmes dalībniekiem, izbraucot no dzīvojamās zonas, piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 3 līdz 14 naudas soda vienībām (no 15–70 eiro apmērā).

Administratīvās atbildības likuma (AAL) 116. pants nosaka administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas pamatu, proti, administratīvā pārkāpuma procesu uzsāk:

• uz iesnieguma pamata;
• uz amatpersonas iniciatīvas pamata;
• uz augstākas amatpersonas rīkojuma vai citas iestādes ziņojuma pamata.

Proti, ja uzskatāt, ka ir noticis administratīvas pārkāpums ceļu satiksmē, jums ir tiesības vērsties ar iesniegumu Valsts policijā. Saskaņā ar CSL 83. pantu administratīvā pārkāpuma procesu par CSL 59.pantā minētajiem administratīvajiem pārkāpumiem veic Valsts policija.

AAL 117. pants paredz, ka, iegūstot ziņas par iespējamu administratīvo pārkāpumu, amatpersona, ja nepieciešams, normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros pārbauda šīs ziņas un ne vēlāk kā 3 darbdienu laikā (ja nepieciešama ilgstoša ziņu pārbaude, lēmumu pieņem ne vēlāk kā viena mēneša laikā) no ziņu iegūšanas dienas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

• par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu;
• par atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu;
• par materiālu pārsūtīšanu pēc piekritības.

Rakstisku iesniegumu ar lūgumu uzsākt izmeklēšanu var uzrakstīt:

• klātienē jebkurā policijas iecirknī;
• elektroniski bez e-paraksta Latvijas valsts portālā, izmantojot e-pakalpojumu “E-iesniegums iestādei”;
• elektroniski ar e-parakstu, sūtot uz pasts@vp.gov.lv;
• pa pastu uz kādu no policijas struktūrvienībām.

Iesniegumā jānorāda:

• detalizēta informācija par notikumu;
• kādā veidā ir aizskartas jūsu tiesības;
• cita informācija, kas varētu būt noderīga nozieguma vai pārkāpuma atklāšanai (piemēram, laiks un datums, kad policijas transportlīdzeklis ir pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus, policijas transportlīdzekļa numurs u. tml.);
• savi personas dati un adrese, ja ir iespējams, kontakttālrunis.

Vienlaikus, izmantojot vietnes latvija.lv pakalpojumu “Iesniegums iestādei”, jūs varat iesniegt lūgumu, sūdzību, priekšlikumu vai jautājumu Rīgas domei (tostarp vai nu Rīgas domes Satiksmes departamentam, vai Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam) atbilstoši Iesniegumu likumam. Iesniegt lūgumu, sūdzību, priekšlikumu vai jautājumu var arī klātienē.

Iesnieguma likuma 3. pantā noteikts, ka:

• iesniegumu iesniedz iestādei, kuras kompetencē ir izskatīt iesniegumu pilnībā vai kādā tā daļā;
• iesniegumā norādāmas ziņas par tā iesniedzēju (fiziskajai personai: vārds un uzvārds, kā arī adrese un, ja nepieciešams, citas ziņas, kas palīdz sazināties ar iesniedzēju; juridiskajai personai: nosaukums un juridiskā adrese);
• iesniegumu var iesniegt rakstveidā, elektroniskā veidā vai izteikt mutvārdos (mutvārdos izteiktu iesniegumu, ja nepieciešams, privātpersonas klātbūtnē noformē rakstveidā un izsniedz tā kopiju iesniedzējam);
• iesniegumam, ja nepieciešams, pievieno dokumentu kopijas, kas apstiprina iesniegumā minētos apstākļus.