Atbilstoši Ceļu satiksmes likumam (CSL) mehāniskais transportlīdzeklis ir pašgājējs transportlīdzeklis, kas pārvietojas pa ceļu ar savu enerģiju (tai skaitā traktortehnika un trolejbuss), izņemot sliežu transportlīdzekļus un elektroskrejriteņus. 

Proti, traktortehnika nav īpaši nodalīta no citiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kā tas bija kādreiz (līdz 2013. gada 1. janvārim). 

Līdz ar to persona, kurai ir traktortehnikas vadīšanas tiesības, bet kura vada citas kategorijas transportlīdzekli (piemēram, B kategorijas mehānisko transportlīdzekli), saucama pie administratīvās atbildības saskaņā ar CSL 51. panta piekto daļu par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, nav iegūtas profesionālo vadītāju tiesības vai transportlīdzekļa vadītājs vada transportlīdzekli, kas neatbilst vadītāja apliecībā norādītajam ierobežojuma kodam, par ko piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no astoņām līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām (40–280 eiro). 

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma (AAL) 6. pantu pie administratīvās atbildības ir saucama fiziskā persona, kura līdz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdim sasniegusi 14 gadu vecumu. 

Nepilngadīgajiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem par administratīvajiem pārkāpumiem piemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Administratīvo sodu nepilngadīgajam vecumā no 14 līdz 18 gadiem piemēro, ja audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošana konkrētajā gadījumā nav lietderīga. 

Saskaņā ar AAL 16. panta astoto daļu nepilngadīgajam piemēro pusi no tā naudas soda, kas par tādos pašos apstākļos izdarītu administratīvo pārkāpumu būtu piemērojams pilngadīgai personai. 

Savukārt AAL 267. pants noteic: ja nepilngadīgai sodītajai personai ir savi finanšu līdzekļi, tad naudas sodu maksā nepilngadīgā sodītā persona. Ja nepilngadīgai sodītajai personai nav savu finanšu līdzekļu, tad naudas sodu maksā nepilngadīgā likumiskie pārstāvji, izņemot gadījumus, kad nepilngadīgais ir nodots aprūpē audžuģimenei vai atrodas bērnu aprūpes iestādē. 

Atbilstoši AAL skaidrojumiem metode naudas soda noteikšanai bērnam ir šāda: 

1) izvērtējot lietas apstākļus un pārkāpuma būtību, ir jānosaka piemērojamais naudas soda apmērs par izdarīto administratīvo pārkāpumu; 

2) tikai tad šī summa jāsamazina uz pusi, lai noteiktu galīgo bērnam piemērojamo naudas soda apmēru. 

Naudas sodu uz pusi var samazināt gadījumos, kad vienu un to pašu administratīvo pārkāpumu var izdarīt gan pilngadīga persona, gan bērns, piemēram, alkoholisko dzērienu lietošana sabiedriskā vietā, ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums, vadot velosipēdu. 

Vienlaikus AAL skaidrojumos norādīts, ka bērniem parasti nav savu ienākumu. Tādēļ atšķirībā no gadījumiem, kad naudas sods tiek piemērots pilngadīgām personām, piemērojot to bērniem, nav saskatāms soda preventīvās funkcijas apsvērums – jo lielāka naudas soda sankcija, jo iedarbīgāk tā attur personu no šāda pārkāpuma izdarīšanas vai atkārtošanas. Tādēļ naudas soda piemērošana bērnam ļoti reti sasniedz administratīvā soda mērķus. Naudas soda vietā bērniem pēc iespējas ir jāpiemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi. 

Saskaņā ar AAL 152. pantu, ja administratīvo pārkāpumu izdarījis nepilngadīgais, tad amatpersona izvērtē jautājumu par administratīvā pārkāpuma lietas nosūtīšanu pašvaldības administratīvajai komisijai, lai tiktu piemēroti audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi. Šajā gadījumā amatpersona nolemj, ka persona atzīstama par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, bet nepiemēro administratīvo sodu. Ja audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana nepilngadīgajam konkrētajā gadījumā nav lietderīga, tad amatpersona lemj par administratīvā soda piemērošanu. 

Lai izlemtu jautājumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajam, administratīvā pārkāpuma lietu nosūta izskatīšanai pašvaldības administratīvajai komisijai pēc nepilngadīgā dzīvesvietas. 

Vēršam uzmanību, ka administratīvais sods ir ietekmēšanas līdzeklis, kas tiek piemērots administratīvo pārkāpumu izdarījušajai personai, lai aizsargātu sabiedrisko kārtību, atjaunotu taisnīgumu, sodītu par izdarīto pārkāpumu, kā arī atturētu administratīvo pārkāpumu izdarījušo personu un citas personas no turpmākas administratīvo pārkāpumu izdarīšanas (AAL 13. pants).