Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk – Interešu konflikta likums) 26. pantā ir noteikta kārtība, kādā tiek publiskotas valsts amatpersonas deklarācijas, kā arī noteikts, lai nodrošinātu personu datu aizsardzību, deklarācijās ir publiski pieejamā (publiskojamā) un publiski nepieejamā (nepubliskojamā) daļa.

Minētā likuma 26. panta trešā daļa noteic, ka publiska pieejamība šā likuma izpratnē ir masu saziņas līdzekļu darbinieku, kā arī citu personu tiesības iepazīties ar jebkuras valsts amatpersonas deklarācijām, kā arī publicēt tajās ietvertās ziņas.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) valsts amatpersonu deklarāciju publiski pieejamo daļu publicē elektroniskā veidā savā tīmekļa vietnē publiskojamo datu bāzē https://www6.vid.gov.lv/VAD.

Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 22. oktobra noteikumu Nr. 478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti” (MK noteikumi Nr. 478) 26. punktu valsts amatpersonu deklarāciju un to pārbaudes materiālu lietām glabāšanas termiņš ir 30 gadu.

Tādējādi valsts amatpersonas deklarācijas VID tīmekļa vietnē arī ir publiski pieejamas un normatīvajos aktos nav noteikts deklarāciju publiskās pieejamības termiņš, bet tikai to glabāšanas termiņš.

Interešu konflikta likums neparedz ne pienākumu, ne arī tiesības no VID publiskojamo datu bāzes dzēst vai izņemt no publiskas apskates valsts amatpersonas deklarācijas publiskojamās daļas.

Līdz ar to publiski ir pieejami vēsturiskie dati gan par tādu valsts amatpersonu deklarācijām, kuras jau sen beigušas pildīt amata pienākumus, gan pat mirušu valsts amatpersonu deklarācijām. Lai novērstu situāciju, kad personu dati nebūtu ietverami publiskojamā datubāzē, ir izstrādāts likumprojekts, kurš paredz, ka deklarācijas ir publiski pieejamas piecus gadus no attiecīgās deklarācijas publicēšanas dienas.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 156/Lp13) 2018. gada 13. decembrī Saeimā pieņemts pirmajā lasījumā. Tiklīdz būs pieņemts minētais likums, VID publiskojamā informācija tiks aktualizēta, attiecīgi dzēšot personas datus, kas nav nepieciešami saistībā ar apstrādes nolūkiem.

Vienlaikus jāatzīmē, ka VID nepieciešams veikt personas datu novērtējumu attiecībā uz personas datu apstrādi saistībā ar deklarāciju publiskošanu, ievērojot judikatūru un Vispārīgo datu aizsardzības regulu, jo valsts amatpersonas deklarācijā norādītās informācijas publicēšana ir uzskatāma par personas datu apstrādi. Tā kā publicējamā informācija ietver arī datus, kas saistīti ar iesniedzēja privāto dzīvi, šādu datu apstrāde bez termiņa ierobežojuma, var tikt uzskatīta par iejaukšanos privātajā dzīvē. Līdz ar to ir apsverams deklarāciju publiskošanas ilgums.

Vispārīgās datu regulas 15. panta 1. punktā noteikts, ka datu subjektam ir tiesības saņemt no pārziņa apstiprinājumu par to, vai attiecībā uz datu subjektu tiek vai netiek apstrādāti personas dati, un, ja tiek, datu subjektam ir tiesības piekļūt attiecīgajiem datiem un saņemt šādu informāciju:

a) apstrādes nolūki;

b) attiecīgo personas datu kategorijas;

c) personas datu saņēmēji vai saņēmēju kategorijas, kam personas dati ir izpausti vai kam tos izpaudīs, jo īpaši saņēmēji trešās valstīs vai starptautiskās organizācijās;

d) ja iespējams, paredzētais laikposms, cik ilgi personas dati tiks glabāti, vai, ja nav iespējams, kritēriji, ko izmanto minētā laikposma noteikšanai;

e) tas, ka pastāv tiesības pieprasīt no pārziņa datu subjekta personas datu labošanu vai dzēšanu, vai personas datu apstrādes ierobežošanu vai tiesības iebilst pret šādu apstrādi;

f) tiesības iesniegt sūdzību uzraudzības iestādei;

g) visa pieejamā informācija par datu avotu, ja personas dati netiek vākti no datu subjekta;

h) tas, ka pastāv automatizēta lēmumu pieņemšana, tostarp profilēšana, kas minēta 22. panta 1. un 4. punktā, un – vismaz minētajos gadījumos – jēgpilna informācija par tajā ietverto loģiku, kā arī šādas apstrādes nozīmīgumu un paredzamajām sekām attiecībā uz datu subjektu.

Vispārīgās datu regulas 17. panta 1. punktā noteikts, ka datu subjektam ir tiesības panākt, lai pārzinis bez nepamatotas kavēšanās dzēstu datu subjekta personas datus, un pārziņa pienākums ir bez nepamatotas kavēšanās dzēst personas datus, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

a) personas dati vairs nav nepieciešami saistībā ar nolūkiem, kādos tie tika vākti vai citādi apstrādāti;

Vispārīgās datu regulas 17. panta 3. punkta a, b, d apakšpunktā noteikts, ka šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ciktāl apstrāde ir nepieciešama:

a) lai īstenotu tiesības uz vārda brīvību un informāciju;

b) lai izpildītu juridisku pienākumu, kas prasa veikt apstrādi, kā paredzēts Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos, kuri piemērojami pārzinim, vai lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai saistībā ar pārzinim likumīgi piešķirto oficiālo pilnvaru īstenošanu;

d) arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos saskaņā ar 89. panta 1. punktu, ciktāl 1. punktā minētās tiesības varētu neļaut vai būtiski traucēt sasniegt minētās apstrādes mērķus.